Šausminošākais Pasaules festivāls, kad mirušie tiek izrakti un aprūpēti!

Tuva cilvēka nāve nekad nav bijis no tiem vieglākajiem pārbaudījumiem. Tas ir saprotami, ka cilvēks, kurš vislaik Jums atradies blakus vairs nav. Jūs vairs nevarat ar viņu aprunāties, smieties, raudāt un pat strīdēties, un to ir grūti pieņemt.

Psihologi apgalvo, ka cilvēks pārcieš bēdu piecas stādijas: noliegumu, dusmas, trūkumu, depresiju un fakta pieņemšanu. Katra no fāzēm nenotiek pakāpeniskā secībā, tās var sajaukties kopā.

Dažādās pasaules vietās bēres notiek mūzikas pavadībā, ar dejām, līksmošanu, jo tas nozīmē ceļu no šīs pasaules uz augstāku. Bet mums vairāk pieņemts ir ģērbties melnā un mēs to nedaram, jo esam līksmi noskaņoti. Savukārt citās pasaules vietās bēru tradīcījas var likties mums nepieņemamas. Tad nu lūk iepazīsimies ar vienu no tādām.

Tālajā Dienvidu Sulavesi, Indonēzijā, Toraijā ir cilts, kurā izvadīšana notiek pilnīgi savādāk.

Ķermeņa nāve nenozīmē, ka tās ir dzīves beigas.

Šīs cilts pārstāvji neaprok aizgājušos, ir jāpaiet vairāk nedēļām vai pat gadiem pēc cilvēka nāves.

Ķermeņi tiek nomazgāti ar formaldehīdu un ūdeni, lai tos saglabātu.

Spiediet zemāk, lai pārietu uz nākamo lapu un turpinātu lasīt šo rakstu.