Mēs ar Mārtiņu esam precējušies vairāk nekā 20 gadus. Un vēl nesen man nebija iemesla turēt vīru aizdomās par krāpšanos. Taču pirms aptuveni 10 mēnešiem situācija sāka mainīties.
Viss notika pakāpeniski. Sākumā es pēkšņi sapratu, ka mans vīrs sāka regulāri kavēties darbā. Divas reizes nedēļā, otrdienās un ceturtdienās, viņš vienmēr ieradās mājās vēlāk nekā parasti. Kad jautāju, kas par lietu, Mārtiņš atbildēja:
“Tas ir tas, ka šajās dienās man ir vislielākā slodze.” Un es palieku vēlu, lai piektdien varētu laicīgi izbraukt un nebūtu jāatgriežas darbā nedēļas nogalē.
Paskaidrojums mani apmierināja, taču pamanīju, ka sestdienās arī vīrs atrada ieganstu uz pāris stundām iziet no mājas. Nedaudz vēlāk es sajutu, ka viņš ik pa laikam smaržo pēc sieviešu smaržām..
Ilgu laiku centos tam nepievērst uzmanību un nejautāt, lai neizskatītos greizsirdīga. Bet pēc dažiem mēnešiem es neizturēju un jautāju.
“Tie ir darba kolēģi,” sacīja Mārtiņš. – Ir dažas dāmas, kuras smaržojās kā trakas.. Tici man, mīļā, tu neesi vienīgā sieva, kura par to jautā savai otrai pusītei.
Šķiet, ka tās jau ir divas nopietnas nodevības pazīmes. Kāpēc es joprojām ticēju savam vīram? Tāpēc, ka viņš uzvedās kā parasti! Viņš bija tikpat uzmanīgs un maigs pret mani, un gultā arī viss bija kārtībā..
Vienīgi dīvainības krājās. Mans vīrs sāka labāk par sevi rūpēties. Viņš zaudēja svaru, jo atteicās ar mani dzert tēju un vispār pārstāja ēst saldumus. Kopumā viņa ķermenis tagad izskatījās tonizētāks. Pat gaita mainījās, kļuva pārliecināta un viegla, kā modelei..
Tagad, kad mēs ar viņu kaut kur ejam, es redzu sievietes, kuras pat pagriežas, lai paskatītos uz manu vīru. Es pamanīju, ka Mārtiņš sāka savādāk griezt matus un pirkt stilīgākas lietas. Pats, bez manas līdzdalības!.
“Interesanti,”.. “Visus divdesmit mūsu laulības gadus viņš pat nespēja nopirkt sev zeķes, un tagad pēkšņi pērk sev dažādus kreklus, džinsus un pat iegādājās jaunu uzvalku!
Mārtiņš uzvedās kā aizdomās turamais, kurš tika pieķerts nozieguma vietā..
“Es devos līdzi, vienkārši kompānijas pēc..” taisnojās vīrs. – Un kaut kā tā sanāca, ka pie reizes nopirku visu kas man nepieciešams..
Un es zinu viņa uzņēmumu! Un tur nestrādā tādi vīrieši, kuri dosies “iepirkties”! Par to pat apspriedos ar labu draudzeni, kura bija viena Mārtiņa drauga sievām. Viņa bija ļoti pārsteigta.
“-Manējais pēdējā laikā nav atvedis mājās nevienu jaunu lietu,” viņa teica. – Un vispār es neesmu pārliecināta, ka viņš bez manas palīdzības pat “trusenes” sev spētu nopirkt..
Pēc tam mana pacietība beidzās. Es nolēmu nopietni aprunāties ar savu vīru. Es viņam detalizēti, saskaņā ar faktiem, pastāstīju par visām savām aizdomām. Mārtiņa acis vienkārši iepletās.. Tālāk seko pats negaidītākais..
Raksta turpinājumu lasiet nākamajā lappusē!
