Domāju, ka katra meitene kaut reizi ir saskārusies ar mīļotā cilvēka nodevību. Daži cilvēki ļoti smagi iztur šo likteņa triecienu, nākas pat iejaukties psihologiem. Citi vienkārši uzspļauj un sāk jaunu dzīvi..
Es pazaudēju visdārgāko, kas man bija. Un šeit nav runa par to, kurš man solīja kalnus, bet gan par to, kā un ar ko..
Aivaru es satiku ļoti neparastā veidā. Viņš uzrakstīja man facebokā, ka ļoti ilgu laiku seko manam profilam, nepārtraukti skatoties uz manām fotogrāfijām. Iemīlējies neklātienē, tā teikt.. Sākumā es nobijos, domāju, ka viņš ir kaut kāds maniaks, bet tad viss sākās..
Aivars mani uzaicināja uz randiņu – viņš aizveda mani uz teātri un pēc tam uzsauca vakariņas restorānā. Pa Rīgu braukājām ar luksusa auto, līdz pat rītam. Viņš pastāvīgi izteica komplimentus. Jau pirmajā vakarā viņš ļoti interesējās par manu ģimeni un daudz jautāja par maniem vecākiem.
Jā, tas bija dīvaini, bet es izkusu no šādas uzmanības. Nekad agrāk vīrietis nav bijis tik piesātināts ar manu personību, iesūcis sevī to, kas man ir svarīgs.
Jā, man nebija ne jausmas, ka tādi vīrieši eksistē dabā – es vienmēr uzskatīju viņus par nekaunīgiem brutāliem.. Un te ir princis baltā mersedesā… Eh!
Pēc nedēļas Aivars pieprasīja viņu iepazīstināt ar manu māti. Es neatceros savu tēvu; viņš nomira, kad man bija tikai 2 gadi, bet manas attiecības ar māti bija brīnišķīgas. Mana mamma ir galvenais cilvēks manā dzīvē.
Protams, es piekritu iepazīstināt savu topošo vīru, kā es toreiz domāju, ar savu mīļoto mammīti. Arī šeit viņš izcēlās – uzvedās galanti, daudz runāja ar manu māti un piedāvāja palīdzību viņas biznesā.
Likās, ka tas, kas tajā vakarā sēdēja ar mums pie galda, nav jaunuzņemtais cilvēciņš, bet gan pilntiesīgs ģimenes loceklis. Īsts vīrietis, uz kuru var paļauties jebkurā situācijā.
ES biju laimīga. Garīgi es jau dzemdēju savu desmito bērnu un pārliecinoši pārvērtos par ideālu sievu nevainojamam bruņiniekam. Šie ir tieši formulējumi, kas man ienāca prātā, es nepārspīlēju.
Pēc mēneša Aivars sāka iedzīvoties mūsu mājā. Viņš varēja ierasties jebkurā laikā, nezvanot. Sāka palīdzēt mājas darbos – saskrūvēja plauktu, salaboja vannas istabas durvis, kopumā sakot sadarīja visus nepieciešamos darbus.
Kā arī viņš pastāvīgi sazinājās ar manu māti. Mamma pat devās ar viņu staigāties pa parku.. “Znots un sievasmāte – kā māte un dēls,” – godīgi sakot, es biju izbrīnīta..
Tad pēkšņi viss sabruka. Vienā mirklī. Uz nedēļu devos komandējumā, bet sagadījās tā, ka atgriezos 3 dienas pirms termiņa. Un tālāk seko pats šokējošākais..
Raksta turpinājumu lasiet nākamajā lappusē!
