Man ar meiteni Svetu bija skaidras komerciālas attiecības. Nē, es viņai nemaksāju par seksu vai, teiksim, par palīdzību mājas darbos.
Gluži pretēji, mana mīlestība pret viņu bija tāda, ka visi apkārtējie bija greizsirdīgi. Pat mana mamma, pazīstamā skeptiķe, skatījās uz Svetlanu maigām acīm un sapņoja, ka es aizvedīšu viņu roku rokā uz dzimtsarakstu nodaļu.
Komerciālo attiecību būtība, par ko es runāju, balstījās uz bezatlīdzības uzturēšanu. Es nevēlējos, lai mana otrā pusīte tērē viņas nervus un veselību darbam, tāpēc piedāvāju viņai pilnīgu atbalstu. Es nevaru teikt, ka esmu ļoti bagāts vīrietis, taču esmu diezgan spējīgs atdot savam mīļotajam 50 euro dienā personīgajiem izdevumiem.
Tajā nav iekļauta nauda mājas uzturēšanai, mājoklim un citiem izdevumiem. Sveta nepalika parādā – viņa parādīja sevi kā izcilu saimnieci. Vienmēr garšīgs ēdiens uz galda, tīrība un kārtība.
Turklāt es nekad neko tādu no viņas neprasīju. Kaut kas līdzīgs nesavtīgai mīlestībai no manas puses. Nu, labi, tie ir dziesmu teksti….
6 mēnešus pēc tam, kad sākām dzīvot vienā mājā, Svetlana mainījās. Kā man toreiz likās, pat uz labu. Meitene sacīja, ka viņai ir garlaicīgi sēdēt uz vietas un viņa vēlētos mēģināt attīstīt savu biznesu. Nekas nopietns – tikai “nadziņu” birojs. Vienkāršāk sakot, nagu salons.
Uzslavēju labo ideju, bet nācās gatavot naudu – bez naudas neko neattīstīsi..
Es piešķīru 2000 Euro visa vajadzīgā iegādei, un sāku dot vēl 100-150 euro dienā kabatas izdevumiem. Pašreizējām vajadzībām – taisīt reklāmu, pirkt jaunas nagu lakas utt.
Izdevumu bija diezgan daudz, bet es nekritu izmisumā. Nekas nav žēl dēļ mīļotās! Turklāt Sveta visu laiku uzstāja, ka peļņa drīz nāks un tad dzīvosim labāk nekā līdz šim – pārpilnībā un greznībā.
Sāku pamanīt dīvainas lietas. Svetlana nevēlējās izrādīt savu salonu. Tātad, pāris reizes viņa parādīja dažas greizas fotogrāfijas no kāda manikīra salona, un tas arī viss.
Tomēr es īsti neuzstāju – man arī pašam lietas ir sakrājušās līdz debesīm, un arī meiteni negribēju uzvilkt par sīkumiem.
Otra dīvainība ir pastāvīgi augošā apetīte. Sveta sacīja, ka izdevumi kļūst arvien lielāki, augot apgrozījumam, un tāpēc lūdza palielināt finansējumu.
Kopumā par diviem mēnešiem savai mīļotajai “biznesam” pārskaitīju vismaz 5000 Eur.
Un pēkšņi pasaule sabruka. Kā romantiķi mēdz teikt, tas tika sadalīts “pirms” un “pēc”. Kādu dienu man piezvanīja mana bijusī draudzene Marina.
- Sveiks. Man Tev ir svarīga informācija.
- Ak, to es negaidīju dzirdēt. Kas notika? Vai tava sirdsapziņa ir pamodusies?
– Vai zini, kur tagad atrodas tava mīļotā Sveta?
- Noteikti. Viņa strādā savā nagu salonā.
- Viņai nav un nekad nav bijis manikīra salona. Viņa tagad ir citā vietā. Ja vēlaties uzzināt patiesību, tad pēc stundas es gaidīšu tevi pie Laimas pulksteņa. Sarunāts?
- Jā. Un ko tieši…
- Gaidīt?
- Jā.
Man bija aizdomas, ka mana, bijusī mani nekaunīgi māna. Tas, ka viņa mēģinās šantažēt vai nomelnot Svetku manās acīs. Aiz greizsirdības – kāpēc gan ne?!
Bet kaut kāda iekšēja sajūta mani mudināja satikt Marinu. Zemapziņā es sapratu, ka drausmīgā patiesība drīz man atklāsies, un tas mani satrauca līdz sviedriem.. Tālāk seko pats nepatīkamākais..
Raksta turpinājumu lasiet nākamajā lappusē!
