Pirms pāris dienām šo pasauli pameta cilvēks, kurš bija svarīgs lielai daļai Latvijas! Viņš bija izcila personība. Viņš ir saņēmis divas starptautiskas balvas.
Es bieži sapņoju par aizgājušajiem radiniekiem un draugiem: viņi parādās, kad vēlas man pateikt kaut ko svarīgu. Taču viņi gandrīz vienmēr klusē, un es varu nojaust, ko viņi man vēlas pateikt, pēc netiešām zīmēm. Dažreiz viņi runā, bet viņu lūpas nekustas, un es viņu vārdus dzirdu it kā ar iekšējo dzirdi.
Neliela atkāpe. Es esmu ticīgs, bet ne līdz fanātiskumam. Fakts ir tāds, ka mana ģimene ir daļēji reliģioza, tas ir, visi esam kristīti, cenšamies negrēkot, ejam uz baznīcu, bet ne bieži, ievērojam kristīgos svētkus un gavēņus, kā Dievs mums sūta.
Un tajā pašā laikā mēs patiesi ticam, ka mūsu aizgājušie tuvinieki sazinās ar mums sapņos, lai kaut ko jautātu, brīdinātu vai ieteiktu. Pret šādām vizītēm izturamies mierīgi un ļoti uzmanīgi, jo, kā rāda prakse, mirušie dod tikai pareizus padomus.
Ne reizi manā mūžā nav gadījies, ka mani tuvinieki mani sapņos uztrauktu veltīgi, ar kaut kādiem tukšiem lūgumiem. Viņu vizītes vienmēr bija tikai un vienīgi lietišķas. Vienmēr šādi sapņi ir jāņem vērā.
12.aprīlī aizsaulē devies latviešu filozofs, Latvijas Universitātes profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Igors Šuvajevs.
Igors Šuvajevs ir bijis precējies ar Andželu Šuvajevu, kas ir meita no Imanta Kalniņa un Edītas Kalniņas. Viņš dzimis 1963. gada 7. aprīlī Priekulē.
Kā akadēmiķis viņš ir publicējis 16 monogrāfijas un bijis iesaistīts vairāk nekā 50 grāmatu sastādīšanā, tulkošanā un komentēšanā.
Viņa galvenās pētnieciskās intereses ietver filosofijas vēsturi un biopolitikas jautājumus, ētiku un dzīves mākslas filosofiju, kā arī psihoanalīzi un tās vēsturi Latvijā.
Visdziļākā līdzjūtība!
