Kaut kā sāku satikties ar visgreznāko dāmu. Iespējams, tieši tādas viens populārs pašmāju izpildītājs savā dziesmā nodēvējis par “zvaigžņu meitenēm”…
Skaista, kā dieviete! Tiesa, ar būtisku trūkumu paaugstinātu prasību veidā pret vīriešu komfortu un “kvalitāti”.
Es pat nezinu, kā es, mazs uzņēmējs ar vidējiem ienākumiem, aizķēru skaistulīti Justīni. Viņai droši vien patika ar mani runāt. Taču nedēļu pēc attiecību sākuma viņa nekavējās man izteikt vairākus aizrādījumus..
- Denis, tev ir jāpiestāv pie manis.. Kā Tu izskaties? – skaistule pārbrauca ar plaukstu pāri manam kreklam..
- Un kas ir nepareizi?
- Kad tu viņu pēdējo reizi gludināji?
- Pēc mazgāšanas. Pirms trim dienām. A kas?
- Uh, tu valkā trīs dienas vienu kreklu? Nu, protams, tu esi slinks! – Justīne bija absolūti izbrīnīta..
Tajā pašā dienā viņa arī novērtēja manu smaržu un sejas ādu.. Piemēram, es neskujos tik rūpīgi, cik nepieciešams, un es neizmantoju parasto tualetes ūdeni, bet gan pašu lētāko, kuru var nopirkt tirgū..
Labi, noturējos… Un pat nedaudz mainījos.. Galu galā Justīnei ir taisnība – vīrietim ir jārūpējas par sevi neatkarīgi no vecuma un sociālā stāvokļa.
Es pat nolēmu, ka mana jaunā aizraušanās spēs no manis izveidot džentlmeni un nostādīt mani uz pareizā ceļa. Tomēr sekoja vilšanās, atklājot šī aukstā skaistuma patieso būtību.
Uz Ventspili devāmies uz vairākām dienām – apmeklēt pāris ekskursijas, klejot pa ielām, apmeklēt muzejus. Īsāk sakot, atpūsties tā kulturāli..
Justīne pati izvēlējās viesnīcu, sakot, ka numuriņš jārezervē tieši tur. Tāpat arī līmenis atbilstošs, un atrašanās vieta ērta – pašā centrā.
“Mēs spersim divus soļus, un mēs jau būsim pašā Ventspils sirdī..” meitene teica, raksturojot viesnīcas valdzinājumu. Labi, man nav žēl. Rezervēts. Bet man nepatika… Tālāk seko pats satraucošākais..
Raksta turpinājumu lasiet nākamajā lappusē!