Ja šobrīd sūdzaties par dzīvi, tad pagaidiet, jo būs vēl trakāk un to visu pierāda veiktie pētījumi un analīze, jo vēl neesam iesoļojuši rudens fāzē, nemaz nerunāsim, kas notiks ziemā un ar to saistītajiem maksājumiem par siltumu un visu pārējo! Latvijas cenu pieaugums maijā un jūnijā bija viens no straujākajiem šajā gadsimtā. Ekonomisti atceras, ka 2008. gadā tikai dažu mēnešu laikā cenas pieauga vairāk nekā tagad. 2008. gada “rekords”, jau ir ticis pārspēts jūnijā un tas visu situāciju padara ļoti kritisku, nemaz nerunājot par to, kas notiks tuvākajos mēnešos. Tas iedveš bailes neskaitāmu cilvēku dzīvēs!
Tiesa, patēriņa cenas augušas ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs. Savukārt Latvijā patēriņa cenu inflācija Latvijā divas reizes pārsniedz Eirozonas vidējo rādītāju, liecina bankas “Citadele” ekonomista Marta Džaboliša aplēses. Viņaprāt, tam varētu būt vairāki iemesli. “Pirmkārt, mēs vairāk ienākumu tērējam pārtikai un enerģijai, Latvijā algas aug straujāk nekā Rietumeiropā, un mūsu tirgotājiem var būt īsāki piegādes līgumi, kā arī redzam straujāku izmaksu pieaugumu veikaliem. Maija inflācijas rādītājā skaidri redzams valsts atbalsta nozīme. Otrkārt, kad visi zina par cenu paaugstināšanu, cenu pieaugumu nevienam nav jāskaidro, varbūt daži uzņēmumi izmantos šo iespēju. Taču ar cenu celšanu ir jābūt uzmanīgiem, jo inflācija ir stipri apsteigusi ienākumu pieaugumu, sāk kristies iedzīvotāju pirktspēja, un ekonomikā gada otrajā pusē būs izaicinājumi,» uzsvēra M.Āboliņš. Taču ar to nekas nebeidzas!
Latvijas valsts pati veicināja cenu pieaugumu maijā Patēriņa cenas Latvijā salīdzinājumā ar aprīli pieauga par 4%. M.Āboliņš uzsvēra, ka no šiem 4% gandrīz 3% veido valsts atbalsta pasākumu pārtraukšana, kas amortizēja augstāko energoresursu cenu ietekmi uz mājsaimniecībām gada pirmajos četros mēnešos. Arī SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis uzskata, ka valdības atbalsta beigas ir aizkavējušas straujo kāpumu gada sākumā, tādējādi kāpinot inflāciju. “Mēneša laikā šāds pieaugums līdz šim nav bijis, un gada izmaiņas ir par vienu procentpunktu mazākas nekā 2008. gada maijā sasniegtais rekords. Ņemot vērā šo sezonu, atbalsta pasākumu atcelšana situāciju nepadara kritisku, taču noteikti liecina, ka līdzīgi pasākumi ir nepieciešami rudenī, kad palielināsies enerģijas un pārtikas patēriņš.”
Degvielas, elektrības un apkures cenu satricinājumi Šokējoši augsto inflāciju maijā (16.9% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu un 4% mēneša izteiksmē) noteica ar mājokli saistīto preču un pakalpojumu cenu kāpums. Salīdzinot ar pagājušo gadu, elektrības un siltuma cenas pieaugušas par gandrīz 50%, bet gāzes cenas pieaugušas vairāk nekā divas reizes, degvielas cenas – par 51,5%, bet pārtikas cenas – par 18,7%.
Ekonomisti zīmē drūmu ainu!
“Swedbank” ekonomiste Laura Orleina uzskata, ka, pieaugot pārtikas un enerģijas cenām, arvien vairāk tiks ietekmēta iedzīvotāju pirktspēja. Saskaņā ar viņas prognozi, inflācija sasniegs maksimumu rudens pusē. Sagaidāms, ka cenu kāpums būtiskāk palēnināsies nākamgad, kad atkal varētu sākt pieaugt iedzīvotāju pirktspēja. Arī Ekonomikas ministrijas Analītiskā dienesta analītiķe Ieva Šnīdere uzskata, ka cenu izmaiņas arī turpmākajos mēnešos turpinās pārsniegt sezonālo svārstību līmeni. Galvenā ietekme uz cenu izmaiņām arī turpmāk būs saistīta ar pasaules enerģijas un pārtikas cenu kāpumu, ko lielā mērā ietekmēs ar Krievijas agresiju Ukrainā saistītā ģeopolitiskā spriedze reģionā. Paredzama to ietekme uz rūpniecības preču un pakalpojumu cenām. Paredzams, ka 2022. gadā gada vidējā inflācija sasniegs 15%.
