Savā kārtējā telefona sarunā ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu Krievijas prezidents Vladimirs Putins atkal sējis satraukumu. Krievijas līderis saka, ka 1945. gada Hirosimas atombumba esot pierādījums, ka nav jāveic kodoltrieciens lielai pilsētai, lai uzvarētu karā, vēsta Dailymail.
Tas rada bažas, ka Putins varētu īstenot kodoldraudus pierobežā.
Putins uzskata, ka sprādzieni, kas izraisīja Japānas kapitulāciju Otrā pasaules kara beigās, ir pierādījums tam, ka lai uzvarētu karā, nav jāuzbrūk lielām pilsētām. ASV virs Japānas pilsētām Hirosimas un Nagasaki 1945. gada 6. un 9. augustā uzspridzināja divas atombumbas.
Rezultātā gāja bojā 129 līdz 226 tūkstoši cilvēku, no kuriem lielākā daļa bija civiliedzīvotāji. 15. augustā Japāna padevās sabiedrotajiem.
Putina izteikumi atkal palielina bažas, ka Putins turpina gatavot kodoltriecienu Ukrainai, tēmējot uz vietām, kur Krievijas spēki cietuši lielākās neveiksmes.
Kāds avots Dailymail norādījis, ka pēc telefona sarunas Makrons esot bijis ļoti satraukts, jo sapratis, ka ir saņēmis drošu mājienu, ka Putins varētu izmantot taktisko kodolieroci Ukrainas austrumos, Kijivu atstājot neskartu.
Avots, kuru medijs neatklāj, teicis: “Abi prezidenti neapšaubāmi apsprieda kodolieroču izmantošanas riskus. Putins nodeva vēstījumu, ka saskaņā ar Krievijas doktrīnu par kodolieročiem šobrīd ir pieejamas dažādas iespējas.”
Jau iepriekš bija izskanējusi versija, ka Putins grasās veikt kodoltriecienu virs Melnās jūras, tādējādi demonstrējot Rietumiem, uz ko ir spējīgs, neizraisot pilna mēroga kodolkaru. Šāds plāns Putinam radās pēc tam, kad tika iznīcināts tilts, kas savieno Krieviju un Krimu. Pēc Putina domām tā ir bijusi sarkanās līnijas šķērsošana.
Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim viņa drošības dienesti jau ziņojuši, ka pastāv ļoti augsts risks, ka Krievija izmantos taktiskos kodolieročus.
Putins paziņojis, ka gadījumā, ja rietumu apdraudēs Krievijas teritorijas integritāti, noteikti tiks izmantoti visi līdzekļi. Viņš piebilda: “Tas nav blefs.”
