Vai esiet kādreiz aizdomājušies par to, kāpēc bērni ar mums nepavada laiku? Varbūt tāpēc, ka tad, kad viņi bija maziņi, mēs nevarējām atrast laiku, lai vienkārši ar viņiem pabūtu kopā un atliktu visas savas darīšanas?
Bērnība ir visvārīgākais un neaizsargātākais cilvēka dzīves posms.
Un ja ikdienā rūpes mēs noliekam pirmajā vietā, nevis ieklausāmies bērna vajadzībās, tad vai vecumdienās mums ir tiesības pieprasīt, lai bērni mums velta savu laiku? Piedzemdēt un nodrošināt bērnu – tā nav audzināšana.
Nodrošināt bērnu ar materiālām lietām un mācīt ar vārdiem, tā nav audzināšana. Bērniem vairāk kā izglītošana nepieciešama mīlestība.
Vai arī Jūs šo jautājumu dzirdiet tikpat bieži kā es?
Bērni ar mani kopā grib pagulēt katru vakaru, tāpēc, ka viņi mīl kopā ar mammu pavadīto laiku. Tā ir mana mīļākā frāze uz visas pasaules. Kāpēc? ļaujiet man pastāstīt…
Mēs esam kupla ģimene – 10, 7 ar pusi, 6 un 4 gadi. Ziniet, ko mans septiņgadīgais dēls man katru vakaru prasa, kad eju viņu sabučot?
“Mammīt, pagulēsi ar mani?”
Ir skumji apzināties, ka lielākoties es atbildu:
Tālāk seko interesantākais..
TURPINĀJUMU LASIET NĀKAMAJĀ LAPPUSĒ!
