Stass vadīja automobili un klausījās savas iecienītākās d.z.i.e.s.m.as. Garajos braucienos bija iespēja daudz ko pārdomāt. Puisis bija kravu pārvadātājs jau vairākās p.a.a.u.d.z.ē.s.
Mīlestību pret automašīnām un tālsatiksmes ceļiem viņš bija mantojis no sava tēva. Retajās reizēs, kad tētis ciemojās mājās, viņš dēlu nosēdināja milzīgā kabīnē, un puika varēja stundām ilgi izpētīt “pili uz riteņiem”.
Tad zēns uzkāpa uz maza dīvāniņa aiz vadītāja sēdekļa un tur aizmiga. Pēc pāris stundām tēvs, atpūties un paņēmis līdzi sievas rūpīgi sagatavoto pārtiku, aizveda Staņislavu mājās un devās jaunā reisā. Tāpēc, tiklīdz puisis atgriezās no armijas, par viņa darbu nebija ne runas – viņš uzreiz tika pieņemts auto firmā, kur strādāja viņa tēvs un vectēvs. Mašīna puisim bija gan darbs, gan mājas.
LASI ARĪ: Es nokļuvu slimnīcā, kurā man blakus gulēja sieviete gados. Es raudāju, kad sāku runāt ar viņu
Ar Jekaterinu puisis iepazinās internetā. Staņislavs nebija šādas iepazīšanās piekritējs, taču kādu dienu viņš nolēma doties iepazīšanās vietni, kad, iekraujot automašīnu, viņam kļuva garlaicīgi. Katjas tīmekļa lapa bija viena no pirmajām, ko viņš ieraudzīja. Skaista, slaida, ar lielām acīm – meitene viņam uzreiz iekrita sirdī. Stass ilgi domāja un pēc pāris dienām tomēr nosūtīja viņai ziņu. Meitene atbildēja tajā pašā dienā, un starp viņiem sākās sarakste. Viņi viegli apsprieda jebkuru tēmu, abiem bija patīkami sazināties.
Staņislavs piedāvāja tikties ārpus tīkla un uzaicināja Katju uz kafejnīcu. Kad jaunais vīrietis viņu ieraudzīja dzīvē, viņš apmulsa, jo jauniete bija pat daudz pievilcīgāka nekā fotogrāfijā. Puisis uzzināja – Katja ir no ļoti turīgas ģimenes un viņas tēvam ir veiksmīgs mājokļu celtniecības uzņēmums. Kopš šīs tikšanās viņi palika kopā. Puisis jau grasījās bildināt Katju un meklēja viņas statusam atbilstošu gredzenu. Viņš bija nedaudz samulsis, ka viņa nevēlas runāt par laulību un ģimenes dzīvi, tikai pasmējās un sarunu novirzīja uz citām tēmām.
Reiz Jekaterina uzaicināja Staņislavu ciemos, un tas visu radikāli mainīja. Meitenes vecāku trīsstāvu māja atradās kotedžu ciematā, kur nebija viegli nokļūt – tā bija slēgta apsargājama teritorija, tālu no tuvākās apdzīvotās vietas.
Pārkāpis slieksni, puisis saprata, ka jaunietes vecāki nebūt nepriecājas par viņa ierašanos. Katjas māte tikai vēsi pamāja ar galvu viņa sveicienam un iegāja istabā. Tajā brīdī iznāca Katjas tēvs, sausi iepazīstināja ar sevi un piedāvāja ieiet kabinetā.
Ļevs Valerjevičs sarunu vadīja lietišķi, bargi, augstprātīgi. Uzdodot puisim dažus jautājumus un uz tiem saņēmis apstiprinošas atbildes, viņš teica, ka meitai vajadzīgs solīds vīrs, kurš rūpējas par mājas lietām. Vīrietis piegāja pie Stasa un klusi, bet dusmīgi teica, ka nekad neļaus savai meitai precēties ar kravas automašīnas šoferi, kuram gluži kā jūrniekam katrā pilsētā ir sieva.
Viņš pagriezās pret logu, norādot, ka audience ir beigusies. Pa ceļam uz durvīm Stass cerēja, ka Katja viņu kaut kur gaida, taču viņa tā arī neparādījās. Jaunā sieviete lika saprast, ka viņas mīlestība ir pārgājusi. Puisis mīlēja Katju un ļoti pārdzīvoja par šķiršanos.
Lai kaut kā abstrahētos, puisis sāka veikt tālsatiksmes reisus, nolemjot, ka ceļš visu izārstēs. Vienā no šiem braucieniem, kad Stass jau atgriezās mājās un atradās kaimiņu reģionā viņa spēkrata dzinējs sabojājās. Aiz stikla plosījās lietus, visapkārt bija necaurredzama tumsa. Viņš jau bija samierinājies ar to, ka mašīnā jāgaida līdz rītam.
Pēkšņi netālu atskanēja dārdoņa – brauca traktors. Puisis izlēca no mašīnas un pamāja ar roku. Apturētais traktorists izrādījās teicams auto meistars un dažu minūšu laikā iedarbināja salūzušo mašīnu. Viņš teica, ka puisis ar šo auto netiks mājās un piedāvāja no rīta apskatīties bojājuma cēloni. Traktorists piedāvāja pārnakšņot sausā un siltā mājā.
Iebraucot ciematā no labās puses, mājā pa labi, dzīvo Marija kopā ar meitu – pie viņas varēs pavadīt nakti, ieteica traktorists. Vīrietis pauda, ka naudu neņemšot, bet labāk palīdzēšot mājas darbos – malku skaldīt, ūdeni ienest.
Stass uzreiz atrada īsto māju, Marijas meita bija mājās viena. Viņa teica, ka drīz atnāks mamma un piedāvāja ienākt. Pārkāpis slieksni, viņš ieraudzīja slikti mēbelētu istabu, bet tajā pašā laikā tā bija tīra un ērta. Aiz viņa noklaudzēja durvis, puisis pagriezās un teju vai zaudēja samaņu no redzētā.
Uz sliekšņa bija viņa Katjuša! Tikai bāli un ļoti pieticīgi ģērbušies. Piekliboja kāda jauna sieviete vārdā Olga, pastiepa roku un klusā balsī iepazīstināja ar sevi. Viņa teica, ka tēvocis Fedja viņai visu esot izstāstījis un ka viņa priecājas par ciemiņu. Olga paēda pieticīgas vakariņas. Visu vakaru Stass skatījās uz viņu, nenovēršot acis.
Automašīnu kopā ar tēvoci Fjodoru Stass salaboja dažu dienu laikā. Līdz tam laikam Stass bija sacirtis veselu malkas kalnu un rūpīgi salicis šķūnī. Puisim izdevās sadraudzēties ar saimnieci Oļu un viņas meitu Poļu. Mājas saimniece izrādījās daudz jaukāka par savu izlaisto meitu. Uzzinājis, ka Oļa ir dzimusi tajā pašā dienā, kad Katja, Stass pierunāja viņu aizvest uz jaunās sievietes māju.
Pie trīsstāvu savrupmājas piebrauca taksometrs, Stass izkāpa no mašīnas un apņēmīgi nospieda domofona zvanu. Saimnieks viņu sagaidīja pie atvēršanas vārtiem. Ļevs Valerjevičs, dusmīgi samiedzot acis, sāka braukt virsū puisim, liekot saprast, ka viņš šeit nemaz nav gaidīts. Bet Stass, kāpdams ārā taksometra, atvēra aizmugurējās durvis un sniedza roku mašīnā sēdošajai sievietei. No turienes iznāca precīza Katjas kopija, tikai viņa nedaudz kliboja. Ļevs Valerjevičs tik tikko neapsēdās uz bruģakmens plāksnēm. Viņš tur stāvēja pāris minūtes, it kā sasaldēts. Tad viņš sāka saukt savu sievu Olgu. Mājas saimnieks stāvēja atspiedies pret vārtiem, it kā baidītos nokrist. Sieva, kas izskrēja, reaģējot uz saucienu, tiklīdz ieraudzīja Olgu, uzreiz nokrita uz ceļiem un, satvērusi pārbiedētās meitenes kājas, sāka vaimanāt un lūgt piedošanu.
Kad pēc kāda laika viņi visi kopā sēdēja savrupmājā, asarām ritot, māte neatlaida meitas roku. Viņa stāstīja, ka, dzemdējusi dvīņu meitiņas, bet bija spiesta no vienu zaudēt. Ārsti norādīja, ka vienai no māsām dzemdībās bija trauma – cīpslas plīsums. Līgavainis Olgu pameta pēdējās grūtniecības stadijās, sakot, ka viņa noteikti nebūs spējusi pabarot divus bērnus. Tāpēc viņa atstāja meiteni dzemdību namā. Pēc kāda laika viņas dzīvē parādījās Levs Valerijevičs. Viņš bija vecāks un nevarēja radīt bērnus. Pēc kāzām viņš nekavējoties adoptēja Katju, un visu savu dzīvi viņš meitenei bija kā tēvs.
Olga, jaunākā, kā viņu tagad sauc ģimenē, piedeva mātei. Viņi parakstīja līgumu ar Stasu. Vīriteis adoptēja Poļinu un kļuva par labu tēvu. Ļevs Valerijevičs joprojām bija skarbs pret Stasu, taču attiecības ar laiku kļuva daudz siltākas.
