Kiš miš

Es sievai slepeni uzdāvināju lielu ziedu pušķi – kad atnācu mājās, ziedus neredzēju un uzreiz sapratu..

Dzīve ir pozitīvu un negatīvu e.m.o.c.i.j.u. sajaukums. Mēs ar sievu apprecējāmies pirms trim gadiem. Viņa jau iepriekš bija precējusies, taču pirmā laulība v.i.ņ.a.i. beidzās neveiksmīgi.

Es uzreiz iemīlējos savā sievā un pēc sešu mēnešu iepazīšanās es viņu bildināju. Pēc kāzu ceremonijas mēs sākām dzīvot kopā kā vīrs un sieva. Mums abiem paveicās ar augsti apmaksātu darbu, kas ļāva veikt nepieciešamo dzīvokļa remontu, iegādāties automašīnu un doties atvaļinājumā uz kūrortiem.

Mēs varbūt gribējām bērnus, bet tas netraucēja izbaudīt vienam otra sabiedrību. Par spīti haotiskajam dzīves ritmam, man izdevās reizēm pārsteigt sievu. Aiz loga vasara ritēja pilnā sparā, jo īpaši jūnijam bija ļoti silts. Mums bija paredzēts doties atvaļinājumā pēc divām nedēļām, bet tas tika atcelts.

Mēs abi ar nepacietību gaidījām šo atvaļinājumu, jo 2021. gads bija īpaši izaicinošs gads, tāpat kā visiem pārējiem. Tajā dienā man tika piešķirta prēmija, un man radās brīnišķīga ideja iepriecināt savu partneri.

Pasūtīju 51 rozi un nosūtīju uz mājām, jo ​​sieva strādāja attālināti. Ziedi viņai būtu pārsteigums,  strādājot mājās…

Nolēmu pušķim kartīti nepievienot, domājot, ka bez tās žesta nozīme viņai būs skaidra. Es biju sajūsmā par iespēju uzdāvināt savai sievai šādu dāvanu.

Es vispār dodu priekšroku dāvanu dāvināšanai, nevis to saņemšanai. Palūdzu kurjeram nofotografēt mirkli, kad sieva saņem ziedu pušķi, lai man paliek atmiņā notikums.

Tas arī tika paveikts. Man kurjers apstiprināja, ka viņa patiešām ir saņēmusi ziedus. Es tajā vakarā steidzos mājās, lai redzētu savas mīļotās sievietes laimīgās acis. Bet mājās ziedu nebija….

Es uzreiz nemetos virsū sievai un neprasīju kur ziedi, jo  sapratu, ka tam visam ir kāds pamats. Es viņu pazīstu pietiekami labi, lai zinātu, ka viņa man nestāsta visu patiesību.

Es nolēmu pārbaudīt viņas tālruni, vai tajā nav ziņojumu. Tajā brīdī, lai gan es zināju, ka tas nav smuki, es neredzēju citu izeju. Un es redzēju vēstuli no vīrieša vārdā “VM” savai sievai. Viņa bija rakstījusi viņam par ziedu saņemšanu, domādama, ka tie ir no viņa.

Sieva nolēma aizvest ziedus uz mammas dzīvokli, jo vīrietis viņai neatbildēja. Viņa nolēma aizvest ziedus prom, lai nebūtu jāatbild uz maniem jautājumiem… Acīmredzot sievietes prāts tā darbojas. No sarakstēm es sapratu, ka mana sieva mani krāpj jau pēdējo pusgadu.

Kad mana šķiršanās bija pabeigta, es. ar laba advokāta palīdzību, varēju paturēt automašīnu un dzīvokli. Mana sieva saņēma nelielu naudas kompensāciju.

Es gan neesmu gatava uzsākt jaunas attiecības, jo pagaidām nespēju atkal uzticēties sievietēm.