Dzīve vienmēr šķiet skaista, bet mēs to ne vienmēr novērtējam, kamēr nenotiek k.a.u.t. kas slikts. Un šeit ir runa par to, ka veselība var kļūt tik slikta, ka bez medicīniskās p.a.l.ī.d.z.ī.b.a.s. nav iespējams iztikt.
Vēl jo vairāk, ja jūs nonāksit neapskaužamā situācijā, jūs aizmirsīsiet ikdienas problēmas un novērtēsiet to, kā jums bija agrāk.
Kad esam slimnīcā, mēs redzam, ka citi cilvēkiem cilvēkiem klājās grūtāk nekā mums pašiem. Šis stāsts ir tieši par to.
Nesen sociālajos tīklos tika publicēts neliels stāsts, kas liek pamatīgi aizdomāties.
Kā rakstīja sieviete, viņa slimnīcā nokļuva diezgan negaidīti. Divas vecākas dāmas atradās vienā palātā ar viņu un kas pievērsa mazliet uzmanību.
Viņu rīcība lika man pamatīgi aizdomāties.
Slimnīcā nokļuvu diezgan negaidīti. Ir divas kaimiņienes – viena baltgalva, simpātiska dāma 77 gadus veca, otra jaunāka, bet viņai nepaveicas un reizēm parādās neloģiska runa un rīcība.
Protams, mājnieki daudz zvana un zvana, bet mana otrā kaimiņiene pati netiek galā ar telefonu – pat ar tik elementāru lietu kā zaļās klausules atrašana un nospiešana (kustību koordinācijas nav).
Svarīgi izvērtēt vecāku spējas un laikus nomainīt telefonus ar lielajiem taustiņiem!!!!
Būs gan jums mierīgāks prāts, gan varēsi runāt saprātīgi. P.S. 77 gadus vecā sieviete eleganti strādā ar savu skārienjutīgo tālruni. pp.s. Mēs esam 100% guļošas un nevaram palīdzēt gultas biedrenēm.
Mūsu vecākiem novecojot, lūdzu, domājiet par viņiem mazliet biežāk. Mēs visi nonāksim pie brīža, kad mums vairāk nekā jebkad agrāk būs nepieciešams mīļoto atbalsts.
