Kā vēsta portāls jauns.lv, eksperti pauž bažas, ka nākamā pandēmija varētu sagraut mūsdienu medicīnu, kādu to pazīstam šodien. Runa ir par pieaugošo antibiotikām rezistento baktēriju krīzi, ziņo “News.com”.
Ja netiks veikti steidzami pasākumi, līdz 2050. gadam vienkārši ārstējamas infekcijas kļūs nāvējošas un dažas operācijas būs pārāk bīstamas, lai tās veiktu, jaunā ziņojumā pauž Austrālijas Tehnoloģiju un inženierzinātņu akadēmija.
Antibiotikas jau pasen tiek kritizētas par to nepareizu vai pārmērīgu lietošanu un smagajām blaknēm, tomēr lielākais drauds ir pavisam cits – šīs zāles ar katru dienu kļūst aizvien bezspēcīgākas pret baktērijām, kuru iznīcināšanai tās radītas.
Antimikrobiālā jeb antibiotiku rezistence katru gadu varētu nogalināt vairāk nekā 10 miljonus cilvēku, kas pasaules ekonomikai izmaksās gandrīz 150 triljonus ASV dolāru.
Antimikrobiālā rezistence rodas, kad baktērijas un citi mikrobi kļūst rezistenti pret zālēm, kas paredzētas to iznīcināšanai, piemēram, antibiotikām, parasti to nepareizas vai pārmērīgas lietošanas dēļ.
Pasaules veselības organizācija (PVO) antibiotiku rezistenci ir iekļāvusi starp desmit lielākajiem globālajiem veselības apdraudējumiem. Visā pasaulē 2019. gadā 1,27 miljoni nāves gadījumu bija tieši saistīti ar zāļu rezistentu infekciju izraisītām infekcijām.
Otrdien, 28. februārī, publicētajā ziņojumā Austrālijas Tehnoloģiju un inženierzinātņu akadēmija aicināja uzlabot koordināciju valstu līmenī un koncentrēties uz jaunu antibiotiku rezistences risinājumu un tehnoloģiju komercializācijas procesu racionalizēšanu.
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, 2050. gadā pasaulē varētu nomirt līdz 50 miljoniem cilvēku no rezistento baktēriju izraisītām infekcijām.
