Raksts kuru ieteiktu izlasīt ikvienam, gan puišiem, gan meitenēm! Reiz izlasīju, ka mīlestība starp vīrieti un sievieti rodas uzreiz un vienlaicīgi. Un es tam piekrītu. Viss, kas nenotiek sinhroni – tas var būt daudz kas, bet no tā diez vai izaugs mīlestība. Rakstu lasiet turpinājumā!
Jūs varat iebilst, ka zināt daudzus pārus, kuros sākumā viņa stipri, stipri mīlēja un “apprecināja” ar sevi, bet vēlāk vīrietis, pēc vairākiem gadiem, kaut kā pieķērās un sāka mīlēt sievu. Vai arī vīrietis gadiem mīlējis sievieti bez atbildes, un tad viņa kādā brīdī pēkšņi nobrieda un iemīlējās vīrietī. Atļaujiet nenoticēt. Drīzāk, es tiecos domāt, ka otrai pusei šādās situācijās parādījās kāds otršķirīgs, iespējams, neapzināts labums kā ērtums, komforts, pārliecība par nākotni, atbrīvošanās no bailēm palikt vienam un tamlīdzīgi.
Ķīmija, fluīdi, iemīlēšanās – tie rodas uzreiz, kad satiekas divi cilvēki, kas ir spējīgi veidot pāri. Nav teikts, ka viņiem pietiks pacietības, izturības un saprašanas attīstīt attiecības līdz mīlestībai, bet Dievs viņiem noteikti ir sagādājis šādu iespēju. Notiek pēkšņa, momentāla saķere. Abi jūt, abi saprot, abi ir ieinteresēti.
Ja jums pēc pirmajiem randiņiem parādās tādas blēņas kā “apsolīja-nepiezvanīja”, “teica, bet neatbrauca”, “ziņu ir saņēmis, bet neatbild”, “mēnesi domāja par attiecībām”, var būt arī “saspringts brīdis darbā, nav laika attiecībām ”, “aizgāju ar draugiem uz volejbolu, pārcelsim tikšanos” un tamlīdzīgi, nelolojiet izlūzijas. Tās tiešām ir blēņas. ( Bet ziniet, ka galvā man ir daudz nepieklājīgāks vārds..) “Saķere” starp jums nav notikusi. No šī brīža jūs sāksiet smagi un saspringti veidot attiecības, turklāt ar kādu, kam neesat īpaši vajadzīga. Tālāk seko interesantākais..
Raksta turpinājumu lasiet nākamajā lappusē!