Kā vēsta neatkariga.nra.lv, otrdien slēgtā valdības sēdē Iekšlietu ministrijai tika uzdots sagatavot Imigrācijas likuma grozījumus: Krievijas pilsoņiem divu gadu laikā jānokārto latviešu valodas pārbaude, lai varētu legāli uzturēties Latvijā. Tas nozīmē, ka 1. septembrī neviens nezaudēs savu termiņuzturēšanās atļauju (TUA), nebūs jākārto nekādi latviešu valodas eksāmeni, jo skaidrs, ka “divi gadi” pagarināsies vēl uz “diviem gadiem”, pēc tam vēl… uz diviem. Nav zināms, vai tas būs pēdējais šīs “valdības” spļāviens Latvijas sejā, bet paspēt vēl var daudz ko.
Nepietiek nedz gribas, nedz stājas
Šāda “valdības” rīcība nav nekāds pārsteigums. Būtu savādi un pat neparasti, ja šis varas veidojums turētos pie likumiem, solījumiem un citām konsekvencēm.
Situācija ir šāda: 2022. gada septembrī ir stājušies spēkā grozījumi Imigrācijas likumā – Krievijas pilsoņiem, kuri pirms Krievijas pilsonības iegūšanas bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, pastāvīgās uzturēšanās atļauja zaudēs spēku 2023. gada 1. septembrī. Lai noformētu ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā, līdz 1. septembrim PMLP jāiesniedz sertifikāts, kas apliecina valsts valodas prasmi vismaz A2 līmenī.
Taču jau kopš likuma labojumu pirmsākumiem bija skaidrs, ka mūsu valdīkļiem nepietiks nedz gribas, nedz stājas, lai konsekventi realizētu šo prasību izpildi. Tāpēc viens no jautājumiem ”uz iekrišanu” ir šāds: kāpēc jātērē laiks, līdzekļi un pacietība, lai pieņemtu likumus, kas – kā jau sākotnēji zināms – kā mēdz teikt, nestrādās?
“Tie ir politiskie lēmumi, kas pieņemti priekšvēlēšanu gaisotnē, kas vispār būtu acīmredzot jāaizliedz. Tie parasti arī nepiedāvā tehniski, juridiski noslīpētu risinājumu. Mēs šobrīd izlabojam tās kļūdas, kādas tika pieļautas gadu iepriekš,” Latvijas Televīzijai skaidroja ministrs Māris Kučinskis (AS). Var vien iedomāties, ar kādu garšīgumu par šo situāciju ieņirdz tie, kuri pat negrasījās iet uz latviešu valodas pārbaudes pasākumu.
“Argumentu” būs daudz
Teju 10 000, tas ir, aptuveni puse no Krievijas pilsoņiem, kuriem bija dots laiks, lai nokārtotu latviešu valodas eksāmenu, to nav izdarījuši. Vēl jaukāk ir tas, ka vairums Krievijas pilsoņu par šo prasību nav cēluši ne ūsu, sak, nenāk ne prātā mācīties kaut kādu tur latviešu valodu, gan jau viss nokārtosies tāpat. Un nokārtojās! Pateicoties mūsu valdības gļēvuļiem, kuri savu mīkstumu dēvē par pragmatismu, jo, raugi, “šāda pretimnākšana saistīta ar vēlmi izvairīties no tiesvedības un provokāciju riskiem”, kā uzsver Kučinskis.
Piedodiet, par kādām tiesvedībām ir runa? Ja reiz valstī ir pieņemts Imigrācijas likums, kas jāievēro, kādas pret to var būt “tiesvedības”? Un kas tie par “provokāciju riskiem”? Vai šie riski nav lielāki tajā gadījumā, ja 10 000 KF pilsoņu, kuri uzspļauj LR likumiem, ne tikai gaidīs ienākam krievu armiju Latvijā (“lai aizsargātu tautiešus”), bet arī visādi veicinās tās ienākšanu? Jo naids un nicinājums pret zemi, kurā viņi atrodas, vienmēr ir svētāks par pienākumu uzvesties tā, kā pieņemts šajā zemē. Un tas attiecas ne tikai uz Latviju vien.
Pēc Kučinska domām, ir vēl kāds arguments par labu tam, lai prasību iemācīties valodu atliktu vēl uz diviem gadiem: daļa šo cilvēku ir vecāka gadagājuma, tātad daudzi nestudē un nestrādā, kā arī ne visi ir laulāti ar Latvijas pilsoni, tāpēc motivācija iemācīties valodu būšot. Atkal nesapratu: kāds tam visam sakars ar motivāciju apgūt valodu? Loģika aptuveni tāda: saule lec austrumos, tāpēc Zabludovkas tirgū karpām šodien zema cena.
Izskatās, ka šādi “argumenti” parādīsies steriem vien. Iekšlietu ministrija nevis piedāvā pragmatiskus risinājumus šai problēmai, bet gan tikai termiņu atlikšanu, un šāda rīcība dod priekšrocības tieši tiem indivīdiem, kuriem pie elkoņa Latvija un tās likumi.
Zināma pretimnākšana varētu būt vienīgi tiem KF pilsoņiem, kuri ir mēģinājuši nokārtot latviešu valodas eksāmenu, tas nav izdevies, tātad jāiet kursos (par pašu līdzekļiem) un jāmācās, nevis tiem, kuri slaidi uzspļauj gan LR pilsoņiem, gan tiem KF pilsoņiem, kuri jau pacentušies nokārtot valodas pārbaudījumu.
Nicinājums kļūs dziļāks
Ja LR “valdībai” būtu jelkāds pašlepnums un nacionāla stāja, tā, pirmkārt, mēģinātu pragmatiski risināt šo situāciju. Taču nekas tāds nenotiek. “Valdība” sarīko slēgto sēdi, lai izdomātu, kā ar sausām kājām iziet no plančkas, ko pati sataisījusi ar “likuma labojumiem”, ko pati nekad nav taisījusies realizēt.
Nez, cik mums izmaksā šādi nekam nederīgie likumi, ko “Jaunā vienotība” kopā ar kolēģiem štancē jau cik tur gadus? Bet ir taču vienkārši: ja pieņem likumu, tad to pildi, bet nepieņem nekvalitatīvu atraugu, lai paspīdētu vēlētāju priekam. Taču svarīgāks, protams, ir regulārs algu paaugstinājums ministriem, deputātiem un augstākajiem ierēdņiem, šajā procesā kļūdas nedrīkst iezagties. Tāpat kā kļūdu nedrīkst būt, paaugstinot nodokļus, ar kuru palīdzību noslaukt iedzīvotājus, jo – kā gan citādi briedināt tās valdīkļu algas?
Ja kāds vēl šaubījās par to, ka Latvija ir vājākais posms Baltijas valstu ķēdē, atmetiet šo nepārliecinātību. Ir, ir vājākais. Diemžēl. Kamēr latvieši tiek izēsti no Latvijas tāpēc, ka neprot krievu valodu, kamēr valdības un parlamenta līmenī KF pilsoņiem Latvijā ļauj iznesties visos viņiem tīkamos veidos, kamēr LR varneši ir gatavi mainīt likumus, piemērojoties nelūgtu iebraucēju iegribām, kamēr LR vara burtiski ielien viņiem… hmm, azotē, tikmēr nekas te nemainīsies.
Vēl vairāk: nicinājums pret šīs varas gļēvumu un nekompetenci kļūs arvien dziļāks. Un kādā brīdī šī attieksme var palikt bīstama. Nu, kaut vai mēslu dakšu izskatā un izpausmē.
