Nesen TV24 “Preses kluba” sižetā satiksmes drošības speciālists Oskars Irbītis ierosināja izskatīt iespēju saukt pie atbildības pasažierus, braucot transportlīdzeklī, kuru vada persona, kas atrodas alkohola reibumā. Taču pretrunīga nostāja šajā jautājumā ir Valsts policijas koledžas tiesību zinātņu docentam Artim Velšam.
Viņa viedoklis ir, ka vainu un atbildību par vadītāja rīcību novelt uz kādu citu ir nekorekti. Velšs arī iebilst pret kriminālapsūdzības ierosināšanu personām, kuras nevar noteikt vai uztvert vadītāja reibuma pakāpi. Velss ierosina, ka kriminālatbildību vajadzētu saukt tikai iereibušajam autovadītājam vienam pašam, nevis kādam pasažierim transportlīdzeklī. Tomēr šis ir tikai šī diskursa sākuma posms!
Tiek uzņemta atbildība par jebkādiem traucējumiem, ko izraisījušas vielas, kas nav alkohols. Kad alkohols joprojām ir faktors, kļūst par izaicinājumu noskaidrot, vai cilvēks sēdies pie stūres, būdams narkotiku reibumā.
Ir noteiktas situācijas, kad taksometra braucējs var nonākt nedrošā situācijā, piemēram, kad varas iestādes aiztur vadītāju par transportlīdzekļa vadīšanu reibumā. Šajā konkrētajā scenārijā pasažieris, kuram, iespējams, nav bijis nekādu priekšzināšanu par vadītāju, neapzināti kļūst par nozieguma palīgu.
Pēc viņa argumentācijas, piedāvātais risinājums neveicinātu cīņu pret braukšanu dzērumā. Tas drīzāk saasinātu šo problēmu. Velss uzsver, ka pašreizējie pasākumi, kas veikti, lai novērstu braukšanu dzērumā, piemēram, transportlīdzekļu konfiscēšana un juridisku seku uzlikšana, ir bijuši pārsteidzoši veiksmīgi.
Velšs ierosina, ka šī jautājuma risināšana būs pakāpenisks process, kas prasa laiku. Ir svarīgi atzīmēt, ka šo problēmu nevar novērst uzreiz.
Pagājušā gada novembra mēnesī Krimināllikumā tika veiktas būtiskas izmaiņas. Viena no šīm būtiskajām izmaiņām ir kriminālatbildības ieviešana personām, kuras vada vai kontrolē mehānisko transportlīdzekli, ja alkohola koncentrācija asinīs vai izelpā pārsniedz 1,5 promiles. Turklāt pie kriminālatbildības draud arī tie, kuri transportlīdzekli vadījuši, būdami narkotisko vielu reibumā.
Pašreizējā metodoloģija, kas tiek izmantota, lai risinātu šo problēmu, diemžēl ir nepietiekama. Galvenā problēma, kā minēts iepriekš, ir saistīta ar to cilvēku kognitīvo nespēju, kuri izvēlas vadīt transportlīdzekli alkohola reibumā. Ir ļoti svarīgi atzīt, ka problēmas pamatā ir sabiedrības attieksme un uzskati, jo mēģinājums veidot racionālu dialogu ar iereibušu cilvēku, visticamāk, nedos nekādus produktīvus rezultātus. Tāpēc sabiedrības uztveres nozīmi nevar pārvērtēt. Ja pie transportlīdzekļa tiek pamanīta persona, kas atrodas alkohola reibumā, par to nekavējoties jāziņo attiecīgajām iestādēm,” uzsvēra Irbītis.
Rakstu sagatavoja labaiste.eu @ Verners Amoliņš
