Kādu dienu Roberts Ādamsons atrada mazu, ievainotu pīlēnu. Viņš būtu miris, ja vīrietis viņu nebūtu paņēmis līdzi. Mazulis gan bija vājš, bet ar milzīgu dzīvotgribu, diezgan paliels, tāpēc izredzes izdzīvot bija labas..
Pēc tam, kad veterinārārsts apskatīja pīlēnu, tika ieregulēts, izsistais spārns un izrakstīta īpaša barība. Izrādījās, ka šis ir savvaļas gulbja bērns, bet tomēr viņam bija nepieciešama liela mīlestība un rūpes.
Roberts rūpējās par mazuli. Vīrietim nācās viņu visur nēsāt līdzi, lai viņam nebūtu garlaicīgi un barošana notika pēc grafika.
Drīz vien Sidnijs (tā sauca mazo gulbēnu) tā pierada pie saimnieka, ka pat pierada gulēt blakus. Kopš tā laika Roberts nav šķirts no putna, viņi vienmēr ir bijuši kopā: ceļojuši, iepirkušies, plostojuši pa upi.
Robertam bija vēl viens mājdzīvnieks – čivavas suns, ar kuru arī Sidnejai izdevās atrast kopīgu valodu.
Tālāk seko pats interesantākais, kā arī pieauguša gulbja fotogrāfijas!
Raksta turpinājumu lasiet nākamajā lappusē!
