Pirms pāris gadiem izšķīros no bijušā vīra. Tā bija diezgan sarežģīta šķiršanās, es paliku viena ar mazu bērnu uz rokām.
Man arī nebija ļoti labs darbs… un tad mana māte man teica, ka es pati esmu vainīga pie šķiršanās un viņa nevar man palīdzēt. Un tāda pati situācija notika ar manu māsu – arī šķiršanās, mazs bērns un neliela alga…
Un šķiet, ka mātei vajadzētu viņai to pašu pateikt, bet nē… Un tā bija māte, kas aizveda māsu un bērnu pie sevis, bet man pat nepiedāvāja šo iespēju! Un tagad māte iet apkārt un risina meitas problēmas. Man, protams, nepaveicās… Mans vīrs bija kretīns, viņš mani sita… un visiem izlikās ļoti labiņais.. Viņš mani atdalīja no visiem maniem draugiem, pārcēla uz darbu, kur saņēmu ļoti maz naudas. Un viņš man teica, ka tas viss esot manā labā…
Kāpēc Tev ir nepieciešams nervozs darbs? Es gribu labu un laipnu sievu! Un Tu vienmēr nāksi mājās no darba nervoza un dusmīga. Ar naudu problēmu nebūs, es apsolu… Atrodi sev labāku darbu… Vīra vārdi..
Es domāju, ka viņš patiešām mani mīl un rūpējas par mani. Un tad es uzzināju, ka esmu stāvoklī. Vīrs bija neticami laimīgs un apmierināts. Viņš nēsāja mani uz rokām un patstāvīgi lutināja.. Bet pēc meitas parādīšanās mūsu ģimenē viss krasi mainījās… vīrs sāka parādīt savu patieso raksturu. Viņš acīmredzot domāja, ka es nekur vairs no viņa nevaru aiziet.. Viņš sāka mani pazemot, apvainot, uzskaitīja katru santīmu, sāka runāt, ka bez viņa nevienam citam es nebūšu vajadzīga utt. Cerēju, ka ar laiku tas viss pāries, bet kļūdījos… viss kļuva tikai daudz sliktāk. Viņš viegli varēja bezsakarā nomest zupas bļodu uz grīdas vai mest man ar savām mantām..
Vienlaicīgi, protams, kliedzot, cik es esmu šausmīga.. Un tad es nolēmu šķirties, viņš sākotnēji neļāva man to darīt, bet es to izdarīju. Un, protams, es uzreiz nolēmu braukt dzīvot pie mammas, bet viņa man teica, ka pie viņas es dzīvot nevaru un man jāmeklē jauna dzīvesvieta. Mammas sacītais mani pārsteidza.. Lūk kāda bija mammas atbilde:
Raksta turpinājumu lasiet nākamajā lappusē!
