Ļena jau ilgu laiku ir šķīrusies no Alekseja, un viss noritēja diezgan mierīgi. Pat bērni nekļuva par problēmu: Ar Ļenu palika meita, bet viņas dēls devās pie tēva. Viņš pats to gribēja, Ļena ar bērnu nestrīdējās. Tagad viņa dēlu paņem pie sevis reizi nedēļā – brīvdienās.
Ļeņas māte jau ir diezgan veca, viņas iespējas ir ierobežotas. Ļena ir viņas vienīgā meita, tāpēc viņa vienmēr centās palīdzēt, kā vien varēja. Viņa maksāja par komunālajiem maksājumiem un nesa pārtiku.
Viņiem bija tāda paraža: kad Ļena dodas pirkt pārtikas preces, viņa nopērk kaut ko savai mātei un aizved viņai. Turklāt Ļena ir pieradusi visu gatavot ļoti lielās pannās, lai arī pietiktu mammai. No kotletēm līdz borščam viņa dalījās ar visu. Mammai pat nenācās pašai neko gatavot..
Visi jutās labi, visi bija apmierināti ar visu. Ļenas ciemošanās laikā mamma uzvārīja tēju. Viņi sēdēja virtuvē un runāja, kā sacīt “ar sirdīm”, kā bērnībā. Taču kādā brīdī idille tika lauzta..
Ļena, kā parasti, gribēja vakarā aiziet uz veikalu. Bet tad mana meita sāka niķoties un viņai paaugstinājās temperatūra, tāpēc man bija jāatceļ gājiens un veikalu… Nākamajā rītā Ļena palūdza kaimiņieni – tādu, ar kuru viņa draudzējās daudzus gadus – pieskatīt meiteni, lai viņa tomēr varētu doties uz veikalu. Rezultātā es nokļuvu mātes mājā nevis agri vakarā, kā vienmēr, bet vēlāk.
Ciemojoties pie mātes, Ļena ieraudzīja savu bijušo vīru, kas viņu ļoti pārsteidza. Viņai tika paskaidrots, ka dēls Igors lūdza satikties ar vecmāmiņu. Tāpēc nācās atbraukt..
“Es saprotu,” atbildēja Ļena, ielika ēdienu ledusskapī un nekavējoties devās prom. Viņa pat nedzēra tēju.
Viņa bija gandrīz tikusi līdz mājām, kad atcerējās, ka ar nolūku paņēmusi līdzi fotoalbumus. Māte jau ilgu laiku bija lūgusi tos atnest. Neko darīt… man bija jāatgriežas. Un tad viņa ieraudzīja ko tādu, kas viņu iedzina īstā šokā…
Raksta turpinājumu lasiet nākamajā lappusē!