Kā vēsta portāls nra.lv, Valsts turpinās mājsaimniecībām subsidēt elektrības tarifus vismaz līdz 2025. gada beigām. Šādu izeju no straujā tarifu kāpuma šonedēļ pirmajā lasījumā atbalstīja Saeimas deputāti. Tomēr diskusijas turpināsies par to, kam kompensācija pienākas, jo pēc esošā piedāvājuma gandrīz 50 000 mājsaimniecību ar pieslēguma jaudu virs 25 ampēriem tarifs būs pilnība jāsedz pašiem, vēsta Latvijas televīzijas raidījums “de facto”.
Kad vasarā stājās spēkā jaunie elektrības sadales tarifi, šoks bija tik liels, ka politiķi uzreiz solīja tos pārskatīt. Faktiski augstie tarifi iedzīvotājiem bija jāmaksā divus mēnešus, jo kopš septembra valsts noteikusi 60% atlaidi tarifa fiksētajai daļai. Partijas lēma, ka tā tas paliks līdz gada beigām, kad tarifi tiks pārrēķināti.
Lai no 1. janvāra šoks par augstajiem tarifiem neatkārtotos, desmit koalīcijas deputāti Saeimā iesnieguši grozījumus, kas paredz mājsaimniecībām tarifus subsidēt no valsts budžeta vēl līdz 2025. gada beigām.
60% atlaidi plānots nomainīt ar griestiem tarifa fiksētās daļas pieaugumam, kas gada laikā drīkstēs būt robežās no diviem līdz sešiem eiro, atkarībā no pieslēguma jaudas.
Priekšlikums tapis kopā ar Klimata un enerģētikas ministriju. Gan ministrijas, gan “Sadales tīkla” prognozes liecina, ka tādā veidā lielai daļai iedzīvotāju no nākamā gada sākuma maksa par jaudu pieaugs par eiro vai diviem. Lai izmaksas kompensētu “Sadales tīklam”, nākamgad vajadzēs aptuveni 50 miljonus eiro. Naudu plānots ņemt no “Latvenergo” peļņas.
Tiesa, 47 tūkstošiem mājsaimniecību, kam pieslēguma jauda ir lielāka par 25 ampēriem, atbalsts nepienāktos un paaugstinātais tarifs no 1. janvāra būtu jāmaksā pilnā apmērā. Piemēram, ja mājai ir trīs fāžu 32 ampēru pieslēgums, par jaudas uzturēšanu maksājums kāptu no nepilniem 12 eiro mēnesī tagad līdz gandrīz 30 eiro bez PVN. Patmalnieks pamato, ka tas ir stimuls pieslēguma jaudu samazināt, kā arī veids, kā atbalstu neizmaksāt tiem, kam tas neesot vajadzīgs.
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) nenoliedz, ka daļēji pamats kritikai ir: “Vajadzēja daudz ko, es piekrītu. Bet pirmkārt – tarifi tiek pārskatīti, un mums ir stingrs uzskats, ka viņus ir jāpārskata. Vasarā mēs turpināsim strādāt arī pie paša tarifa veidošanās struktūras, ilgtermiņā skatoties. Bet mums vajadzēja īstermiņā atrisināt problēmu, kas būs 1. janvārī, un tas ir viens no labākajiem risinājumiem, kā mēs to redzam.”
Ministrs uzskata, ka lielais sašutums par tarifiem vasarā radās tāpēc, ka tarifu kāpums bija ļoti straujš. Līdz ar to pie vainas esot arī iepriekšējie ekonomikas ministri, kas tarifu celšanai pretojušies, teica Melnis: “Runājot ar iesaistītajām organizācijām, viņi teica, ka viņi jau sen gāja ar to, ka vajadzētu tarifu pacelt, bet viņš tika atlikts. Te mēs esam nonākuši pie rezultāta, ka tarifs tika ilglaicīgi atlikts, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc viņš ir tik augsts. Tur jāprasa iepriekšējiem ministriem, varbūt viņi var kaut ko pakomentēt.”
Seimā šonedēļ 1. lasījumā deputāti ar tarifu kompensēšanu saistītos likumprojektus atbalstīja vienbalsīgi. Tomēr paredzams, ka tuvākajās nedēļās strīdi par deputātu priekšlikumiem uz nākamo lasījumu būs lielāki, jo vajadzēs izšķirties, kam kompensēt elektrības tarifa pieaugumu, kam nē.
Klimata un enerģētikas ministrija sola risināt arī kļūdu, ka atlaidi par elektrības sadali nesaņem daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji, kas par elektrību norēķinās caur apsaimniekotāju. Vajadzīgie grozījumi Ministru kabineta noteikumos būšot uz valdības galda tuvākā mēneša laikā.
