Jančuk, priekškam Tev viņa ir vajadzīga? Viņai ir bijuši tik daudz vīrieši… uiii… Vai Tu vispār neko nezini par viņas pagātni? – šādi Te teica mans draugs Sergejs, kad es taisījos precēties ar Katrīnu..
Kaut kas viņam Katrīnā nepatika, tāpēc viņš ložņāja internetā un meklēja par viņu daudz interesantu faktu..
Kad es par to uzzināju, es biju ļoti dusmīgs. Bet es klausījos Sergejā… Man bija šausmīgi sāpīgi dzirdēt visu, ko mans draugs man teica.
– Ja tu man netici, tad vari runāt ar cilvēkiem, kuri viņu pazīst jau sen! Aizbrauc uz pilsētu, kurā viņa dzīvoja iepriekš! Parunā ar viņas draugiem! Kāpēc lai es tev melotu? Es vienkārši nevēlos, lai tu sabojā savu dzīvi! Galu galā viņai jau ir bijis tik daudz vīriešu….
-Sergej..! Ja Tu zinātu cik ļoti es viņai ticēju..! Liels paldies, ka atvēri man acis! Tagad esmu brīvs!
Pēc šī visa mēs ar Sergeju devāmies uz naktsklubu un tur, kā sacīt, nolaidām tvaiku…
Mājās atnācu tikai no rīta.. Uzreiz pateicu Katrīnai, ka šķiros un sāku kravāt mantas..
Katrīna raudāja un mēģināja ar mani runāt. Viņa nesaprata: kāpēc es aizeju, pēc tā, kad mēs tik labi nodzīvojām veselus četrus gadus?!
Un es viņai teicu, ka uzzināju visu par viņas pagātni..
Katrīna teica, ka viņa pameta pilsētu, kurā dzīvoja, jo nolēma kardināli mainīt savu dzīvi, un viņas vienīgā vaina bija tā, ka viņa man iepriekš jau nestāstīja par to, kas notika viņas pagātnē…
– Bet es taču tavā pagātnē nejaucos! Katram cilvēkam ir pagātne! Lūdzu izrunājam! – lūdza Katrīna.
Bet es negribēju viņā klausīties. Vienkārši sakravāju mantas un aizgāju.
Man bija ļoti sāpīgi… Es ilgu laiku nevarēju aizmirst Katrīnu: Galu galā es viņu ļoti mīlēju.
Sergejs tajā pašā laikā mani ļoti atbalstīja:
-“Pareizi izdarīji, ka viņu pameti…” Tev tik tiešām tādu sievu nevajag!
Un es sāku lietot alkoholu arvien biežāk.. Tā es centos ārstēt savas sāpes un ilgas pret sievieti kuru mīlēju..
Pēcāk arī visi mani draugi sāka precēties. Dažiem jau ir bērni. Es paliku viens…
Ļoti bieži zvanījos Katrīnai, bet telefons vienmēr bija ārpus uztveršanas zonas. Es pat aizgāju uz dzīvokli, kurā dzīvojām, bet Katrīna tur vairs nedzīvoja.
Un tā arī es viņu nespēju vairs atrast…
Pēc kāda laika saslima mana tante un viņas veselība pasliktinājās.. man viņa nekavējoties bija jāved uz slimnīcu.. Kad sēdējām rindā pie ārsta, es netīšām ieraudzīju Katrīnu.. tālāk seko pārsteidzošākais..
Raksta turpinājumu lasiet nākamajā lappusē!
