95 gadu vecumā šo pasauli pametis izcils vīrs, Latvijas leģenda un tautas varonis. Šī ziņa satrieca simtiem Latvijas iedzīvotāju.
Pirmās divas dienas pēc nāves mirušais cilvēks vēl ir ar mums, pie viņa nāk viņa sargeņģelis, un viņi apmeklē vietas, kuras mirušais atceras, viņš apmeklē savus tuviniekus, viņu piesaista atmiņas par zemes priekiem un bēdām, labajiem un ļaunajiem darbiem.
Pēc tam Kungs aicina mirušā dvēseli pāriet un pacelties debesīs, lai pielūgtu Sevi. Lai ieraudzītu paradīzes skaistumu, lai izbaudītu debesu vietu nerakstīto skaistumu. Tā Kunga mājoklis visiem taisnajiem, kurus pavada sargeņģeļi, ir atvērts ikvienam.
95 gadu vecumā, 15. novembrī, mūžībā aizgājis sabiedriskais darbinieks Jānis Škapars, kurš Atmodas laikā izcēlās kā viens no Latvijas Tautas frontes (LTF) līderiem un sniedza būtisku ieguldījumu ceļā uz Latvijas neatkarības atjaunošanu.
Jānis Škapars bija nozīmīgs Augstākās Padomes deputāts, kas 1990. gada 4. maijā nobalsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.
Savulaik Padomju režīma laikā viņš ilgus gadus strādāja kā redaktors laikrakstā “Literatūra un Māksla” un 1988. gadā vadīja darba grupu, kas izstrādāja LTF pirmo programmu.
Jānis Škapars bija arī Latvijas Inteliģences apvienības vadītājs, viens no Latvijas inteliģences sanāksmju organizētājiem, Jaunrades fonda valdes priekšsēdētājs un Latvijas Republikas Augstākās padomes, kā arī 5. un 7. Saeimas deputāts.
Viņš divreiz tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1998. un 2000. gadā) un ir sastādījis rakstu krājumus “Lielā darba mazais sākums” (1959, kopā ar A. Veisertu) un “Kritikas gadagrāmatu” (1–2, 1973–1974, kopā ar Edgaru Damburu, 16–17, 1988–1990).
Līdzjūtību tuviniekiem!
