Astroloģija ir zinātne, kas saista gandrīz vai ikvienu no mums, bet vai zināt, kā radušās horskopa zīmes? Ieklausieties teiksmās, kas stāsta par katru no astroloģiskā zvaigznāja zīmēm.
Auns
Auna zvaigznāju pirmo reizi piemin grieķu astronoms Eidokss. Auna zīme simbolizē pavasara ekvinokcijas punktu uz Saules ekliptikas ceļa. Senatnē daudzas tautas ar šo Saules vietu debesīs iesāka visu gadu. Daudzās zemēs – Indijā, Irānā, Turcijā arī šodien astronomiskais gads sākas martā. Senie babilonieši nisana, tas ir, marta mēnesī, upurēja aunu dieviem, lai gads būtu ražīgs un svētīgs. Iespējams, ka tieši tāpēc viņu pirmā zīme zodiaka ciklā ieguva vārdu Auns, bet tās hieroglifiskā zīme – auna ragi. Ir arī skaista leģenda par dievu Zevu, kuram dēls upurējis zelta aunu, kas izglābis viņa dzīvību. Zevs pieņēmis upuri un pārvērtis zelta aunu zvaigznājā.
Vērsis
Aprēķini rāda, ka pirms 4000 gadiem pavasara punkts atradies Vērša zvaigznājā, tāpēc dažām senajām tautām tieši Vērša zīme ievadīja jauno gadu.
Tā, piemēram, senās šumeru tautas mītiskais Saules vērsis Te – Te, iejūdzies savā varenajā arklā, iet visiem zvaigznājiem pa priekšu. Bet romiešu dzejnieks Vergīlijs raksta – sniegbaltais vērsis zeltainiem ragiem tad vaļā ver gadu.
Visā zvaigžņu kopā senie grieķi iemūžināja paša Zeva mīlas dēku. Zevs, iededzies mīlestībā uz jaunavu Eiropu, pārvēršas varenā vērsī un nolaupa iecerēto.
Par pārējām zodiaka zīmēm lasiet nākamajās lappusēs!
