Vēlos nedaudz iegrimt atmiņās, un atcerēties ciematu 2000. gadu sākumā. Mēs tikko pārcēlāmies uz dzīvi šeit. Toreiz man bija 6 gadi, tāpēc sākumā bija ļoti garlaicīgi, jo nevienu nepazinu un visu laiku pavadīju kopā ar māsu un vecākiem.
Vienu vakaru mamma atgriezās mājās, un viņai rokās bija trīs litru burka, kas bija piepildīta ar kādu nezināmu baltu šķidrumu. Viņa man parādīja, ko ar viņu darīt, ieslēdza man multfilmas, un devās nolikt gulēt manu mazo māsu.
Tā nu skatoties multfilmas, man šo bundžu vajadzēja kratīt, līdz tā no balta šķidruma pārtop biezā dzeltenā masā. Tad es nesapratu, kāpēc es to daru un kam tas domāts, galvenais, ka mana mamma lika to darīt. Reiz pateica, lai kratu, tad tā arī darīšu.
Kopš tā laika ir pagājuši daudzi gadi, un es, tāpat kā visi citi, neko daudz neatceros, bet nez kāpēc atceros to vakaru, lai gan neatcerējos, kāpēc to darīju.
Tad nolēmu piezvanīt mammai un painteresēties par šo jautājumu. Viņa man teica, ka tādā veidā es dabūju sviestu. Man tas kļuva interesanti un nolēmu eksperimentēt, tikai ar jauno tehnoloģiju palīdzību. Mamma teica, ka tam būs vajadzīgs saldais krējums un pudele, kuras tilpums būtu lielāks par krējumu.
Pārejiet nākamajā lappusē un lasiet raksta turpinājumu!