Ieradāmies viesnīcā, uzkāpjam istabā, reģistratūrā saņēmuši atslēgas karti, ejam iekšā. Justīne sastingst uz sliekšņa klusās bailēs.. Tad viņa staigā pa mūsu “mājokli” no sienas līdz sienai, skatoties pa logu. Pēc tam viņa skatās uz mani, acīs nosarkstot..
- Ko tu rezervēji?!
- Numuriņu. Starp citu, viesnīcā, kuru Tu pati izvēlējāties.
“Es redzu,” Justīne pacēla balsi. – Bet šis ir “suite” numuriņš! Vienīgais, kas ir sliktāks par viņu, ir vislētākais “standarta numuriņš”!
“Nezinu, manuprāt, diezgan labs numuriņš,” es paskatījos uz milzīgo gultu, kas stāvēja pie tālākās sienas. – Kas tev nepatīk?! - Nu, tu esi ēzelis… atrisini problēmu tūlīt, pretējā gadījumā tu paliksi bez manis.
Viņa pagriezās un devās uz viesnīcas bāru. Esmu izmisumā. Reāli, kas viņai nepatika?
Neapmierinātās jūtās nokāpju pirmajā stāvā, skatos apkārt, veltīgi meklējot neredzamu atbildi uz jautājumu “kas pie velna noticis”. Tad es beidzot nolēmu spert soli pretī izlīgumam un apsēdos ar Justīni pie bāra, lai parunātos.
- Mīļā, piedod, ja es tevi ar kaut ko ļoti apbēdināju. Bet paskaidro, kas par vainu? es nesaprotu!
“Nesauc mani par mīļo,” meitene atkāpās, pat nepaskatoties manā virzienā. “Tieši tā, es jau no paša sākuma domāju, ka tu neesi manis cienīgs.” Tu pat neapzinies tik elementāras lietas. Ja es izvēlos viesnīcu, tad pēc definīcijas man ir vajadzīgs luksusa numurs. Nav variantu.
-Vai esi redzējis, cik te maksā? Vairāk nekā 300 Euro par nakti!
- Ko, tava draudzene nav pelnījusi komfortu un spīdumu? – Justīne skatījās uz manis ar vīlušos skatienu. – Jā, un tas nav par mani. Kā tu vari saukt sevi par vīrieti, ja nerezervēji luksusa numuru? Es to nekad nesapratīšu, piedod..
Mēs ar Justīni izšķīrāmies tajā pašā dienā. Viņa aizbrauca uz citu viesnīcu, acīmredzot tur īrējot savam statusam atbilstošu numuru. Un es paliku “suite” numurā. Sākumā biju ļoti sarūgtināts – veidoju plānus, sapņoju par ģimeni… Un tad pēkšņi es kļuvu jautrāks… Ja viņa jau tagad no manis tik daudz prasa, kas tad notiks tālāk?
Tomēr tas mani neliedz būt ubagam – Justīnei taisnība! Tomēr ir jāstrādā pie sevis, jāmaina domāšana un mentalitāte, kā arī jāpaaugstina labklājības līmenis. Bet tieši sev, nevis merkantilajām mau*ām..
Vai Jūsu paziņu lokā ir redzētas šādas dāmas? Komentāru atstājiet zem facebook ieraksta!
