Nav itin nekāds noslēpums par to, kas tad ir Ģirts Ķesteris un kādu pienesumu viņš ir devis Latvijas tautai un teātrim kopumā. Tomēr kā jau katram cilvēkam, pienāk arī smagie dzīves brīži, kuri itin nemaz tik viegli nepāriet un tieši šajā situācijā tas atgadījies ar pašu Ķesteri. Uzreiz gan prasīsiet, kas tieši tad viņam ir atgadījies?
Jāņem vērā, ka lielais Latvijas mākslas teātra aktieris Ģirts Ķesteris patiešām piedzīvo ļoti izaicinošu dzīves posmu. Stāsta galvenā daļa ir tajā, ka viņš izdomājies atklāti par to arī izteikties. Viņš dzima 1964. gada 14. Februārī. Savukārt Dailes teātrī gaitas sāka jau kopš tālā 1994. gada. Iesākumā gan savas prasmes viņš skaidri demonstrēja Valmieras Drāmas teātrī. Tomēr šobrīd viss ir mainījies un situācija itin nemaz nav tik daudzsološa kā to varēja iedomāties iepriekš. Tieši šī iemesla pēc laiks aplūkot, kas tieši atgadījies un ko tieši viņš paziņoja.
Pavisam nesenā intervijā viņš skaidri atklāja, ka viņa dzīvē ir bijuši tik tiešām ļoti grūti laiki, lai neteiktu vairāk. Pavisam negaidīti sāpīgs laika cikls esot bijis pēc skolas beigšanas. Valmieras 3. vidusskolā viņš turpināja nodarboties ar mākslu. Tālāk Studēja Latvijas Valsts konservatorijas Kultūras un mākslas zinātņu fakultātē – Teātra un kino aktiermāksla. Līdz lēnām nonāca arī līdz Dailes teātrim.
Taču pats galvenais jautājums šobrīd, kas tieši tagad ir atgadījies? Slavenais aktieris, kuram jau nākamajā gadā paliek 60 gadi, atzīst, ka viņaprāt viņš tik tiešām sāk straujo novecot. Viņam tika uzdots jautājums par to, vai viņu nemaz netraucē tas, ka viņam nemaz netika piešķirta jaunā loma, Ķesteris atbildēja, ka tā esot bijusi ļoti izaicinoša situācija, kurā vajadzētu būt, tomēr bažām īsti pamata nemaz neesot.
Pie tam ņemot vērā arī viņa padomdevējus, viņš labi apzinās, ka ne vienmēr var sagaidīt to, ko vēlies. Šobrīd pats Ģirts Ķesteris pacietīgi gaida progresu, kuru laikā arī seriālu pārņēmis klusuma laika periods.
Diemžēl, bet šobrīd ir tāda situācija, kāda tā ir un tur neko nevar ietekmēt. Vecums nenāk viens, taču viņš skaidri izteicies, ka tiem, kuriem ir trīsdesmit un četrdesmit, ir jāskrien ar tieši tādu pašu sparu kā jaunībā. Viņš arī lielu pateicību vēl visiem tiem skatītājiem, no kuriem saņem labākos vārdus. Tie esot tie brīži, kuru vērts ir dzīvot un turpināt darīt lietas tālāk.
Rakstu sagatavoja Verners Amoliņš @ tikaitu.eu
