Kā vēsta portāls tv3.lv, šova “Lauku sēta” 7. sezonas uzvarētājs un Go3 atklātā realitātes šova “Jurčika ceļš” galvenais varonis Juris Jakubanecs, tautā saukts par Dobeles Jurčiku, pēc skaļa uznāciena televīzijā nu jau divus gadus ir kā ūdenī iekritis. Ekskluzīvā sarunā ar “tv3.lv” Jurčiks atklāj, ka viņa dzīve pēc “Jurčika ceļa” noslēguma burtiski apmetusi kūleni – viņš pametis valsti, izjucis viņa skaļais mīlas romāns un nācies atkārtoti pacīnīties ar savām atkarībām.
Leģendārais raideris – pārdots
Kā sarunā ar “tv3.lv” atklāti teic Jurčiks, dzīvē pēc pēkšņās popularitātes “Lauku sētas” un “Jurčika ceļa” sakarā bijuši gan kāpumi, gan kritumi. Viņš gan priecīgi secina, ka šobrīd tomēr atkal atrodas augšupejas stadijā.
Drīz pēc “Jurčika ceļa” nofilmēšanas viņš pārdevis par uzvaru “Lauku sētā” nopelnīto balvu – slaveno raideri. “Raideris ir pārdots un droši vien, ka ripo ļoti labi Talsu pusē.
Neesmu saņēmis ziņu, ka būtu iebraucis auzās, tad jau viss kārtībā,” smejas Jurčiks, atklājot, ka “Lauku sētas” balva nonākusi labās rokās. “Jaunais īpašnieks ir Jānis. Viņam ir jauka ģimene. Bija atbraukuši pakaļ manam kumeļam uz Dobeli visi kopā, mazlietiņ parunājāmies, samiedzām acis, un viņi pameta čuhņu kopā ar raideri.”
Skandalozā mīlasstāsta laimīgās beigas
Un tad jau sākušies Jurčika privātie piedzīvojumi. Kā jau Dobeles zvaigzne atklāja faniem “Jurčika ceļa” izskaņā, kopā ar draudzeni Ievu jeb Lāceni viņš pēc filmēšanās pameta Latviju, lai dotos uz Nīderlandi. Tur arī mīlasstāsts, kurš kvēli izskanēja “Lauku sētas” laikā, Jurčikam ierodoties šovā ar milzīgu lāci, un ieņēma skandalozu gultni “Jurčika ceļā”, pārim sakaujoties, izplēnēja.
Sevi “salabot” pēc šķiršanās viņam palīdzējuši kalni – ceļš aizvedis uz Franciju.
“Es viennozīmīgi neesmu tas, kurš sēdēs uz vietas. Pagājušo ziemu pavadīju Francijā, kalnos… Es tur jutos tiešām kā mājās, iesaku visiem. Ideālākā vieta uz pasaules ja blakus ir ģimene, ja nav, tad tikai pati labākā.
Jo tur tu vari tiešām izbaudīt pastaigas un dabu, dzīvajā redzēt to tizlo autovadīšanas un parkošanās stilu, sasveicināšanos franču stilā – tā ir lieliska vieta, kur salabot sevi iekšēji.
Laikā, kad tur strādāju, atbrauca čomi paslēpot uz nedēļu. “Norāvām jumtu” mazlietiņ pa trasēm: vējš sejā, kovids, kritieni, smiekli, adrenalīna līmenis pāri robežām kā nonstopā svilpojoša tējkanna nenoņemta no uguns. Un 91km/h – jauns personīgais rekords,” ālēšanos kalnos ar smaidu atceras Jurčiks.
Brīvs un laimīgs divu bērnu tēvs
Pēc Francijas perioda ceļš vedis mājup uz Latviju, kur Jurčiks atļāvies paslinkot, paralēli kārtojot ģimenes dzīvi un attiecības ar bērniem. Arī šajā viņa dzīves sfērā beidzot iestājies zināms miers.
“Atkal satiku savu meitu Keitiju, ar kuru nebijām tikušies 3 gadus. Neatceros, kad pēdējo reizi biju juties tik laimīgs.
Pāris nedēļas nogales ar dēlu kopā “pašāvām vaļā”. Izmetām ik pa laikam līkumu pa rajonu, Lego, krāsošana, končas, sarunas par dzīvi un, kā lielie vīri čurājām stāvus,” kvalitatīvi pavadīto laiku ar bērniem atceras Juris.
Šobrīd “Lauku sētas” romantiskais mīlnieks ir brīvs vīrietis. “Pat īsti attiecības nemeklēju, un šoreiz tiešām, nevis kā tad, kad rakstīju toreiz pieteikumu uz “Lauku sētu”,” smejoties atceras Juris.
Cīņa ar atkarībām turpinās
Nu ceļš Jurčiku atkal aizvedis uz Nīderlandi, kur viņš iekārtojies darbā.
“Strādāju kopā ar vienu džeku no Polijas. Kāds lielai daļai nezinātāju ir uzskats par poļu tautu? Sivēni bez cieņas. Nu tad šis polis Maikls ir manas domas izmainījis uz 180 grādiem Cilvēks, kuram vienmēr manas durvis būs vaļā,” priecīgs Jurčiks. Tiesa, viņš jau atkal auj kājas nākamajam ceļa posmam – nāk ziema, un ceļš atkal vedīs uz Alpiem!
“Cerams, ka šajā sezonā kaut ko nesalauzīšu, un būšu pateicīgs ja par mani aizlūgsiet,” fanus uzrunā šovmenis.
Go3 šova “Jurčika ceļš” fani atcerēsies Jura atklāto stāstu par narkotiku atkarību. Uz jautājumu, cik ilgi viņš šobrīd nav lietojis apreibinošās vielas, Juris atbild pavisam godīgi – grūti pateikt.
“Pāris reizes jau vajadzēja sākt no sākuma. Ir bijuši lūzuma brīži, bet tādu ceļu, kāds man bija pirms “Jurčika ceļa”, es neeju. Tāpēc būs vien jāatzīst, ka esmu lūdzis. Paldies Dievam, ka ir tāda Minesotas programma, jo ir bremzes,” godīgs pret sevi un faniem ir “Lauku sētas” uzvarētājs.
Viņš atklāj, ka šovam “Jurčika ceļš” bijis pozitīvs efekts – tas licis atvērt acis vairākiem, kuri, līdzīgi kā Juris, nonākuši atkarību valgā.
“Esmu saņēmis vairākas vēstules, ka pēc Jurčika ceļa noskatīšanās, esmu atvēris cilvēkiem acis. Minesotu izejot, no visiem tiem cilvēkiem, līdz mūža galam skaidrā paliek labi, ja 2% tomēr, uzskatu ka bremzes aktivizē saviem 50 %,” spriež Jurčiks.
Gatavs ņemt ieroci un aizstāvēt savējos
Valsts svētku nedēļa Jurim ir īpašs laiks – viņš savulaik dienējis armijā, devis zvērestu un gatavs jebkurā brīdī atgriezties mājās no saviem klejojumiem, ja radīsies nepieciešamība aizstāvēt dzimteni.
Tiesa, viņš uzsver, ka cīnītos par ģimeni, bērniem un sievietēm Latvijā, taču ne varas vārdā – šis jautājums viņu sarūgtina.
“Jā, esmu uz savas ādas piedzīvojis kā ir būt armijā. Sākumā ieguvu zināšanas jaunsardzē. Sākumā mani jaunsardzē nemaz negribēja ņemt, jo es pa vecu, redz – mana vecuma Zemgales novada jaunsargi jau likšot individuālos testus Alūksnes kājnieku skolā.
Tad pēkšņi no instruktora sekoja nākamais jautājums – ko es pēc videnes? Pateicu ka NBS. Tā nu es pēc īsa laika sprīža kopā ar Zemgales novada un tomēr vēl klāt arī pielikta Rīgas novada vecākajiem jaunsargiem liku testus.
Pēc tam nodienēju pirmajā kājnieku bataljonā nepilnus trīs gadus, Ādažos. Tur jau loģiski nāca daudz nopietnākas mācības, ne velti saucās profesionālais dienests. Bija traki labi, smagi rēcīgi, un totāli “pizģets” vairākkārt,” ar smaidu uz armijas laiku atskatās Jurčiks.
Lai arī Juris uzskata sevi par patriotu, 18. novembri viņš neatzīmē ar vērienu. Viņam prieks vienkārši noskatīties kādu labu latviešu filmu, jo, kā neslēpj Jurčiks, dzimtā valoda viņam ļoti mīļa, īpaši tagad, svešumā esot.
Viņa latviešu filmu topā ir “Emīla nedarbi”, “Cilvēka bērns”, bet katru gadu uz novembrī Jurčikam ir tradīcija noskatīties “Rīgas sargus”.
Un kāds ir tavs latviešu filmu tops?
Pavisam uz dzīvi Latvijā atgriezties vairs neplāno
Kā, skatoties nākotnē, nu spriež Juris, viņa dzīve visdrīzāk paies starp Nīderlandi un Franciju. “Latvijā tīri pa atvaļinājumiem. Satikt savu ģimeni un čomus. Ja būs vajadzība, es kaut rīt jau būtu Latvijā. Bet tā pavisam, diez vai.
Kad dienēju, atceros, kā divi amerikāņi smēķētavā prasīja – cik mums maksā algās? Uzzinot šo summu, viņi bija šokā, izbolītām acīm saskatījās un nosauca mūs par izdzīvotājiem, lai gan manis nosauktā alga bija gandrīz četru ciparu skaitlis. Tagad Latvijā ir vēl trakāka situācija. Tāpēc domāju, ka nekad īsti uz dzīvi te neatgriezīšos,” neslēpj Jurčiks.
Gada izskaņā viņš iecerējis satikties ar “Lauku sētas” cīņu biedriem, ar kuriem joprojām uztur kontaktus. Kā arī priecāsies Dobelē satikt pašmāju slavenības, kas viņa dzimto pilsētu publiski dēvē par čuhņu.
