Dvīņi
Dvīņi ir trešā pēdējā pavasara zīme. Dvīņu zīmē redzami divi jaunekļi, bet hieroglifā – vienkārši divas vertikālas svītriņas. Tā ir dīvaina un pretrunīga zīme, jo zodiaka aplī iekļuvuši tikai dzīvnieki, un Dvīņi ir vienīgās cilvēciskās būtnes. Skaidrojums varētu būt šāds:
Babilonijas zodiaka ciklā sākotnējā trešā zīme bijis teiksmainais pūķis Maš – Mašu, ar divām galvām un diviem ķermeņiem. Uz vienu pusi raudzījās lauvas, uz otru – ērgļa galva. Senajiem grieķiem tik briesmīgu pūķi laikam negribējās likt sava Saules dieva Hēlija ceļā, un tie pūķa vietā ielika paša Zeva dvīņu dēlus Kastoru un Polluksu. Savukārt, romieši Dvīņu zīmē saskatīja paša Marsa dēlus – Dvīņus Romulu un Remu.
Vēzis
Vēža zīme ir pirmā vasaras zīme, kas simbolizē Vasaras saulgriežus. Vissenākajos Babilonijas zodiaka cikla variantos Vēža zīmes nemaz nav, tās vietā ir bruņurupucis, ēģiptiešiem skarabejs, bet ķīniešiem zaķis. Tāpēc tiek pieņemts, ka Vēža zīmi ieviesa seno grieķu astronomi.
Paši grieķi to skaidro tā: Zeva sieva Hēra ne acu galā nav varējusi ciest varoni Hēraklu. Kad Hērakls veicis kārtējo no saviem varoņdarbiem – cīnījies ar Lernas hidru, Hēra tam uzsūtījusi Vēzi, lai tas iekniebtu Hēraklam kājā. Bet Hērakls cīņas karstumā kodienu nav jutis un vēzi vēl piedevām saminis. Par to Hēra nabaga vēzi uzcēlusi zvaigznājā.
Par pārējām zodiaka zīmēm lasiet nākamajās lappusēs!
