Nesen nolēmu mainīt darbu. Iepriekšējais kolektīvs man izēda visus nervus. Mēdz būt apstākļi, kad nauda pat vairs nesagādā prieku. Tāpēc kādā brīdī sakopoju spēkus un uzrakstīju atlūgumu, pat nezinot, kur iešu tālāk..
Bet es diezgan ātri atraduu jaunu darbu. Šis ir mūsdienīgs uzņēmums ar gados jauniem darbiniekiem. Turklāt mani pieņēma darbā tieši tajā amatā, par kuru vienmēr biju sapņojusi. Ar pacilātu garastāvokli un paaugstinātu motivāciju sāku mācīties jaunu darbu..
Es tik ļoti aizrāvos, ka man īsti nebija laika iepazīt savus jaunos kolēģus. Dažus zināju pēc vārda, bet neko vairāk. Acīmredzot viņiem bija apnicis gaidīt no manis kādu teikumu, tāpēc visu ņēma savās rokās.
- Anna, kā būtu ja mēs šodien patusētu kādā bārā? Ir piektdiena! Pat nemēģini atteikt, mums tā ir tradīcija, katru nedēļas nogali mēs koši atzīmējam ar kaut kādiem koktēlīšiem,” teica mans neoficiālais darba vadītājs Juris.
Jurim bija apmēram 35 gadi. Uzņēmumā nostrādātajis daudzus gadus viņš pacēlās līdz diezgan nopietniem amatiem, daudz ko zināja, kā arī bija iesaistīts jauniņo apmācībās.. Es sapratu, ka man ir jākoncentrējas uz viņu un jāieklausās Jura teiktajā. Galu galā, iespējams, viņš var mani virzīt pa karjeras kāpnēm.
Es īsti negribēju iet ārā piektdienas vakarā. Es biju ļoti nogurusi pēc visiem šiem jaunajiem uzdevumiem, kas uzkrita man uz galvas. Bet es nevarēju atteikt jaunieceltajam priekšniekam. Tāpēc savai sejai liku smaidīt un devos līdzi kolēģiem uz bāru.
Grūti pat saskaitīt, cik iestādes mēs tajā vakarā apmeklējām. Es, Juris un bija vēl viena jauniņā – Samanta un pāris mūsu kolēģi. Alkohols plūda kā pa upi, sarunas raisījās, un nopriecājos, ka beidzot atrados adekvātā un dzīvespriecīgā kolektīvā.
Tiesa, kādā ballītes brīdī grādi mainījās. Mēs jau bijām stipri piedzērušies, un man pēkšņi likās, ka manam vadonim Jurim ir nepārprotama interese par mani. Turklāt daudzi mūsu darbinieki pamazām sāka izklīst, un beigās mēs palikām vieni.
Viņš bieži nāca man klāt un centās nemitīgi apskaut un teica dažādus komplimentus. Nemelošu, mani iepriecināja šāda uzmanība. Taču klāt bija arī bailes visu sabojāt. Tālāk seko pats interesantākais..
Raksta turpinājumu lasiet nākamajā lappusē!
