Manam jaunākajam brālim ir interesanta profesija. Viņš ir meteorologs un lielāko daļu gada pavada dažādās polārajās stacijās. Tās ir tehniski sarežģītas laboratorijas, ar kuru palīdzību zinātnieki novēro atmosfēras procesus mūsu dzimtenes ziemeļos.
Un man ir arī sieva Evija. Skaista, garkājaina, gudra un, godīgi sakot, riktīga keksbomba..
Tātad, sieva uzskata, ka flirtā ar citiem vīriešiem nav nekā slikta. Ar “flirtu” šajā gadījumā mēs domājam, ka viņa skatās uz puišiem, kad mēs atpūšamies naktsklubos un bāros…
Es pat daļēji piekrītu. Man, kā vīrietim, šāda mīļotās uzvedība, protams, nav īpaši patīkama, bet es to neuzskatu par lielu grēku. Lai jau glūn, ja viņai tas patīk..
Turklāt es nekad neesmu pieķēris Eviju jebkāda veida nodevībā un esmu pārliecināts, ka es viņu arī nepieķeršu. Nu un… viņa savulaik zvērēja dzimtsarakstu nodaļā, saka “bēdās un priekā”…
Es dzīvoju svētā un naivā pārliecībā, līdz brālis, kurš bija atgriezies no kārtējā pusgada komandējuma, nolēma palikt pie mums. Interesanti, ka Evija, uzzinājusi par negaidīto Mika ierašanos, nekavējoties sāka trakot.
- Tātad, mums steidzami jāiet uz veikalu. Es te visu pagatavošu… Noteikti paņem kaut ko iedzert! – Sievas acis pauda nemieru un jauktu prieku… – Cilvēks sešus mēnešus skatījās tikai uz polārlāčiem un bārdainiem večiem… Viņu vajag palutināt…
“Vajadzētu,” es piekrītu, domājot, ko es varētu nopirkt savam brālim pārtikas preču veikalā..
Mana sieva bija aizņemta ar ēst gatavošanu, es devos uz staciju satikt radinieku.
Paēdām pusdienas un papļāpājām. Visi ir pacilātā noskaņojumā. Miks daudz stāstīja par saviem piedzīvojumiem tālajās, skarbajās zemēs.
Izrādās, ka pat aukstākajos reģionos sals nav tik stipri jūtamas kā tajā reģionā. Iemesls ir vienkāršs – gaisa mitrums. Jo zemāks tas ir, jo mazāk jūtams sals.
Viņš arī pastāstīja, ka iepriekš, vēl padomju laikos, Tālajos Ziemeļos tika izmantotas speciālas automašīnu riepas, lai pārvietotos..
Vienkāršās var sacietēt un saplaisāt pēc mīnus 45-50, bet īpašās riepas iztur aukstumu. Tagad, starp citu, nepieciešamība pēc šī ir zudusi – mainījusies riepu ražošanas tehnoloģija.
Aiz sarunām un interesantajiem stāstiem mēs nepamanījām, kā pilsētā bija iestājusies nakts. Skatoties pulkstenī teicu, ka rīt būs agri jāceļas, un devos gulēt..
Miks un Evita palika virtuvē – viņi nolēma papļāpāt. Greizsirdības nebija absolūti nekādas – tas ir brālis un mīļotā, uzticīgā sieva.
Tāpēc es aizgāju gulēt un viņi palika. Apmēram pēc stundas es devos uz virtuvi padzert ūdeni. Es atveru durvis un nespēju noticēt savām acīm…
Raksta turpinājumu lasiet nākamajā lappusē!
