Tāpēc es aizgāju gulēt un viņi palika. Apmēram pēc stundas es devos uz virtuvi padzert ūdeni. Es atveru durvis un nespēju noticēt savām acīm – šie abi sēž viens otram blakus un kaislīgi skūpstās. Viņi tik ļoti bija aizrāvušies, ka pat mani uzreiz nepamanīja.
- Kas šeit notiek?! – Es tik negaidīti iesaucos, ka brālis un sieva nodrebēja, gandrīz nokrītot no krēsliem.
“Nekas,” Evija bija pirmā, kas reaģēja. – Mēs komunicējam, vienkārši tāpat, runājamies.. Tūlīt jau ejam gulēt.
- Kopā vai kā, vienā gultā? “Ak, jūs nodevēji,” es knapi aizturēju aizvainojuma asaras. – Viņa ne tikai mani apbēdināja, bet arī sanaidoja ar manu brāli… Es nevēlos jūs abus vairs redzēt!
Es pievērsu skatienu klusajam Mikam, un viņš mani saprata bez vārdiem. Piecēlās un aizgāja ģērbties.
Evija sekoja, lēnām sākdama šņaukāties…
Es pat neturpināju skaidroties, vai sist pa seju kādam.. Izsviedu uzreiz – Miks aizgāja pats, un Evijai bija jāpalīdz, izmetot koridorī koferi ar drēbēm.
Es negulēju līdz rītam. Sēdēju virtuvē, domāju par dzīvi, centos aizmirst šausmīgo bildi… Tikko biju nomierinājies, kad brālis piezvanīja un palūdza, vai var kādu laiciņu pasēdēt pie manis, gaidot vilcienu.
“Ārā ir ļoti auksts, un stacijā notiek remontdarbi, ļaujiet tai iet,” pa tālruni žēlīgi sacīja Makss. Es viņu ielaidu, pie velna. Joprojām mīļa dvēsele, kaut arī mani nodevis…
Miks iegāja virtuvē un apsēdās uz tā paša ķebļa, uz kura pirms dažām stundām skūpstīja manu sievu. Pēc pāris minūšu saspringta klusuma viņš nolēma izteikties.
– Drausmīga situācija, protams… Piedod man.
- Paskatīsimies. Kā saka, dzīve spriedīs.
“Kopumā,” Miks pārspīlēti nopūtās, “Tava Evija vienmēr ir bijusi… diezgan slidena…” Vienīgais iemesls, kāpēc viņa tevi nekrāpa, ir tas, ka tu vienmēr esi viņai blakus.
Vienīgo reizi es atstāju viņu vienu ar citu vīrieti. Kas notika?
- Tātad tu domā, ka izdarīji man īstu pakalpojumu, vai ne?!
- Beidz! – Miks pastiepa roku, it kā aizstāvēdamies no sitiena. – Es nesaku, ka izdarīju kaut ko labu un noderīgu. Es gribu teikt, ka es tev atvēru acis patiesībai. Saprati?
- Sapratu…
Un patiesībā viņš tās arī atvēra… Viņas flirts bāros un naktsklubos ir aisberga redzamā daļa. Patiesība atklājās, kad nedaudz sagurušajai Evijai tika dota brīva rīcība. Izrādās, ka brālis mani tiešām izglāba no turpmākajām nodevībām, un nevis ar skūpstiem virtuvē, bet… ahm… Nu, jūs sapratāt…
Vai varbūt es pārspīlēju, un mans brālis vienkārši mēģina attaisnoties ar cēliem vārdiem?
Es vēl neesmu oficiāli šķīries, un ar katru dienu arvien vairāk šaubos par savu lēmumu šķirties ar šo sievieti… Vai, jūsuprāt, ir vērts piedot Evijai un dot viņai iespēju? Atbildi rakstiet komentāros zem facebook ieraksta!
