Kā vēsta portāls jauns.lv, plūdu situācijai Jēkabpilī joprojām saglabājoties nestabilai, daudziem pēdējo dienu laikā radies jautājums, kāpēc sastrēgušo ledu Daugavā nesaspridzina, līdzīgi kā tas darīts pirms diviem gadiem Gaujā pie Carnikavas.
Uz šo un citiem šobrīd izplatītiem iedzīvotāju jautājumiem atbildējis Latvijas Televīzijas (LTV) laika ziņu redaktors Toms Bricis.
“Ledus spridzināšana ir vajadzīga tad, kad ir vienlaidus ledus sega, kas aiztur vižņus. Tad blīvo ledus segu uzspridzina, viss pārtop vienā putrā un aiziet prom. Šoreiz vienlaidus ledus segas nav – viss ir putrā, vairāk nekā 20 kilometru garumā,” skaidroja Bricis.
Viņš norāda, ka, pašreizējā situācija no situācijas pavasarī atšķiras, jo tad ūdens upē ir siltāks, gaiss ir siltāks, un tas strauji kausē ledus putru. “Šobrīd ūdens temperatūra Daugavā ir +0,2 grādi. Gaisa temperatūra brīžiem ir plusos, brīžiem mīnusos. Ledus nekūst.”
Kā vēl viens variants ledus kausēšanai varētu būt tā nokaisīšana ar kūdru, kas ledu sildītu, pievelkot sauli. Tomēr arī tas šajā gadījumā Jēkabpilī nav iespējams, jo laiks nav saulains.
Bricis komentēja arī iespējamo ūdens līmeņa samazināšanu Pļaviņu hidroelektrostacijā (HES). Viņš pauda, ka visa brīvā zona starp Jēkabpili un Pļaviņām, kur ūdens varētu aizplūst brīvi, ir pilna ar mazkustīgu ledu.
“Ja Pļaviņu HES nolaistu ūdens līmeni, tas pat tajā ledus sastrēguma “galvā” starp visiem vižņiem samazinātu ūdeni, un tas kļūtu vēl mazkustīgāks, vēl blīvāks. Tas nebūtu risinājums,” sacīja Bricis, norādot, ka vainot Pļaviņu HES pie šiem apstākļiem “gandrīz nevar nemaz”. “Varbūt HES ietekme ir pašā, pašā sākumā, kad sāk veidoties vižņu sastrēgums Pļaviņu ūdenskrātuves sākumā. Bet tagad, kad tas jau ir izveidojies, ūdens līmenim HES nav itin nekādas ietekmes.”
Tieši posms no Jēkabpils līdz Pļaviņām pēc HES uzbūvēšanas nav mainījies, norādīja Bricis: “Tāda Daugava, kāda tā bija pirms 100 gadiem tur, tāda tā ir arī tagad.”
Viņš norādīja, ka arī pirms HES uzbūvēšanas, pagājušā gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados šai pat vietā pie Jēkabpils veidojušies ledus sastrēgumi, jo šai vietā Daugavas grunts ir sēkļaina un līkumaina – ledum ir kur aizķerties.
Bricis prognozēja, ka svārstīga situācija Daugavā pie Jēkabpils saglabāsies līdz pat martam.
Par ledus spridzināšanu šodien izteicies arī Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis.
“Šobrīd dažādās darba grupās tiek apspriests ledus masas sakustināšanai izmantot Nacionālo bruņoto spēku un Zemessardzes piedāvātās ledus spridzināšanas iespējas, bet joprojām nav atrasts neviens puslīdz drošs un rezultātu garantējošs variants. Līdz ar to, spridzināšana šobrīd ir izslēgta. Ledus pie Zeļķu tilta ir sakustējies, mēs mēģinām visiem spēkiem iekustināt to,” informēja Ragainis .
Zināms, ka pirmdienas rītā ūdens līmenis Jēkabpils novērojumu stacijā nokrities līdz 8,16 metriem virs nulles punkta. Augstākais ūdens līmenis – 8,92 metri – tika sasniegts sestdien ap plkst.9, un tas bija tikai piecus centimetrus zemāks par 1981.gada pavasara plūdu rekordu.
Pēdējās divās diennaktīs ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils pazeminās nepārtraukti, taču lēni. Iesākumā tas kritās par vienu centimetru stundā, patlaban tas samazinās par diviem centimetriem stundā. Upe Jēkabpilī aizvien ir piepildīta ar vižņiem, ledus kustība ir minimāla.
