Viena no atlaistajām darbiniecēm nolēma aprakstīt bērnudārzā notiekošo:
“Pavāri bieži vien aizmirst pielikt ēdienam sāli vai cukuru, maize tiek dota tikai pa vienam gabalam – pie tā jau visi ir pieraduši. Bet, kad pagājušajā gadā skolotājas palīdze zupā ieraudzīja pelējuma gabalu, mēs visi bijām šokēti. (…) Pirms tam mēs saskārāmies ar to, ka auklīte, kas strādāja mūsu grupā, grieza kotletes uz pusēm- vienu gabalu pārtaisot par diviem, pārējo veda mājās. Turklāt viņa tās grieza gareniski, ja kāds ienāca grupā, tad uz šķīvja varēja redzēt tās apaļas, it kā veselas, kotletes. Aizgājām, izstāstījām vadītājai, viņa solīja rīkoties, bet tagad tā pati auklīte griež kotletes citā grupā. Rezultātā izrādījās, ka esam sliktas audzinātājas, ar kurām neviens no palīgiem nevēlas strādāt,” sūdzas sieviete.
Pēdējais piliens bija papīrs zupā. Pēc šī incidenta darbinieces vērsās pēc palīdzības pie direktores, taču viņa tieši otrādi, apsūdzēja skolotājas, ka viņas ir meles, un teica, ka viņas pašas apzināti zupā iemeta papīru, lai ieriebtu vadībai. “Es nevaru sagaidīt, kad tu pametīsiet šo darba vietu!” – darbinieces citē direktori.
Uz šo laiku viena no skolotājām jau bija pieteikusies personīgi parakstīt atlūgumu, psiholoģiskā spiediena dēļ. Otrā darbiniece iesniegumu iesniedza dienā, kad notika saruna ar vadītāju.
Bērnudārza vadītāja Gaļina Čuļičkova atzina, ka ar otro audzinātāju darba attiecības pa tiešām neizdevās.
Konfliktu cilvēks, vāc visādas tenkas, taisa ķīviņus, bez pierādāmiem faktiem un fotogrāfijām, kam man tāds darbinieks? – saka vadītāja. – Viņa nekad nenāk palīgā – parasti, ja saslimst viena aukle, viņu aizstāj cita, bet viņa tā negribēja strādāt. Turklāt pēc pavadītā atvaļinājuma, viņa lūdza vēl divas nedēļas, lai kopā ar ģimeni dotos uz jūru. Nācu viņai pretī, mēs kaut kā tikām galā, viņa vienmēr strādāja tikai vienā maiņā, bet par to pateicības nebija.
Vecāki nolēma lūgt palīdzību pilsētas izglītības komitejas un reģionālās Izglītības ministrijas speciālistiem, lai viņi pārbauda situāciju bērnudārzā…
