Jau labu laiku, vairākus mēnešus, ja ne vairāk, vīramāte aicināja mūs ar vīru ciemos. Viņa dzīvo 3 stundu braucienā no mums, viņa mūs aicināja uz vairākām dienām – vispār šādam braucienam bija jāgatavojas iepriekš..
Ilgi atlikām, bet beidzot viss sanāca: apsēdāmies un devāmies. Bet būtu labāk, ja es paliktu mājās.
Ļaujiet man sākt ar faktu, ka mana vīra vainas dēļ mēs aizbraucām ļoti vēlu. Es viņu nevainoju, netaisīju aizvainotu seju (lai gan viņš noteikti to būtu darījis) – es visu saprotu.
Mēs izbraucām tieši “propku” laikā, tāpēc braucām, nevis trīs, bet piecas stundas!! Mans vīrs bija pāedis darbā, bet man gan nesanāca..
Tā nu mēs ieradāmies 22:00, es biju izsalkusi kā vilks, un mans vīrs bija tāds pats. Vīramāte jau gatavojās gulēt. Kaut gan brīdinājām, ka braucam un, ka kavēsimies. Viņi bija tik noraizējušies, ka lūdza ierasties pēc iespējas ātrāk, bet nebraukt pārāk ātri..
Man likās, ka viņi tur būs uzklājuši galdu par godu mūsu ierašanās brīdim. Pa telefonu mums teica “gaidām, protams!”, bet patiesībā vīramāte stāvēja pidžammā un blisinājās..
“Es tev saklāju gultu,” vīramāte pastiepa ar roku uz guļamistabas durvīm.
– Godīgi sakot, gaidīju, ka viņi mūs pabaros. Mēs tak tikko atbraucām, izsalkuši…
Vai Jums ir ko uz ātro apēst? Kāda maizīte, vai kas tamlīdzīgs? – manu žēlojošo balsi pavadīja spēcīga izsalkušā vēdera rīboņa.
- Kāda maizīte? Ir desmit vakarā! – vīramāte bija pārsteigta, bet tomēr devās uz virtuvi, ieslēdza gaismu un uzlika vārīies tējkannu. Gāju mazgāt rokas..
Iedomājieties manu pārsteigumu, kad uz galda es ieraudzīju divas vistas kājas – acīmredzami pusdienu pārpalikumi – un divas glāzes tējas. Nebija redzami nekādi salāti. Mana vīramāte nedaudz pastāvēja un padomāja, un iedeva mums pāris vārītas olas. Tad viņa aizgāja.
Es biju pārbijusies. Vīrs tomēr mierīgi apēda kāju un aizgāja gulēt. Viņš pāeda, bet es gan nē..
Man ir kauns to atzīt, bet, kad paliku viena, es ielīdu svešā ledusskapī meklēt ēdienu..
Es sagriezu sev desiņu un sieru, paņēmu maizi, prātodama, kāpēc mana vīramāte mums vismaz nepagatavoja sviestmaizes – viņai bija viss nepieciešamais, un tas būtu prasījis 2 minūtes.
Raksta turpinājumu lasiet nākamajā lappusē!
