Kiš miš

Brauciens apciemot vīra vecākus, izvērtās par īstu murgu; to ko darīja mans vīrs ar savu māti, es nebiju gaidījusi..

Un beidzot arī viņa aizietu gulēt, apmierināta un bez liekiem skatieniem no mūsu puses..

No rīta vīratēvs aizskrēja uz darbu, bet sievasmāte ilgi gulēja. Man bija neērti brokastīs gatavot pašai, it īpaši atmiņās par nakts piedzīvojumiem, kāda cita virtuvē. Tāpēc mēs drosmīgi gaidījām, kad viņa piecelsies.


-Vai Jūs jau piecēlāties? – viņa ieradās pie mums pulksten 11. – Sagatavojaties, iesim pastaigāties pa pilsētu.

  • Kas mums ir brokastīs? Ļaujiet man palīdzēt, pavār? – es ierosināju, nojausdama kaut ko sliktu.

– Pie mums mājās neviens nebrokasto! – man paskaidroja vīramāte, – pa TV dzirdēju, ka pietiek no rīta iedzert kefīru, lai iedarbinātu gremošanas sistēmu.

“Tā ir taisnība, Lolit,” mans vīrs pēkšņi pacēla balsi, kurš acīmredzot gribēja izcelties savas māte priekšā, “mēs ieradāmies šeit nevis ēst, bet ciemos!”

Vairākus simtus kilometru no mājām, blakus vīram un viņa mātei es jutos vientuļāka nekā jebkad agrāk.. Un tik pat arī izsalkusi..

Beigu, beigās es ar viņiem nolēmu iet pastaigāties, cerot pa ceļam ieiet kādā kafejnīcā un paēst. Es jautāju, vai viņi pievienosies, uz ko mans vīrs un vīramāte paskatījās viens uz otru un paraustīja plecus..

“Ja tikai Maijiņa cienās..,” jokoja vīramāte. Vai arī viņa nejoko? Iegāju kafejnīcā, pasūtīju milzīgus salātus ar gaļu, karstu putru un siera plācenīšus..

Lieki piebilst, ka vīrs apēda divus no maniem trim, siera plācenīšiem, un vīramāte visu putru. Tikai es izglābu salātus, un sanāca pašai apēst, sakot, ka tie ir pikanti – abi sarauca degunu. Viņi pasūtīja katrs pa krūzei kafijas, paziņojot, ka nav izsalkuši. Kāds tad ir rezultāts?

Es joprojām nesaprotu, kas tas bija. Vai vīramāte man šmogoja ēdienu? Kāpēc mans vīrs tā uzvedās? Viņš mājās lielām bļodām ēdienu rij, a šeit… še tev..


Mēs tur neuzturējāmies pat trīs dienas, es nomurmināju, ka aizbraukšu viena, ja viņš tūliņ pat netaisīsies – un pēc iztrūkstošajām pusdienām mēs devāmies ceļā..

Tad kāpēc aicināt cilvēkus ciemos un visu sarunāt, ja galu galā pat ēdiens tika žēlots? Es neticu, ka viņa neēd brokastis. Un kā vīramāte uzvedās kafejnīcā! Un vīrs! Es joprojām esmu sarūgtināta un šokā.

Kā Jums šķiet, ka tas ir normāli, ka miesīgais vīrs, šādi pret mani izturās, savas mātes priekšā? Komentāros zem facebook ieraksta rakstiet kā man rīkoties… vai turpināt attiecības, vai arī šis būtu nopietns iemesls pārtraukt tās.