Kiš miš

Bricis paziņo jaunāko prognozi un apbēdina visus siltuma cienītājus: No karstuma nebūs ne smakas!

Saskaņā ar Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra datiem, nākamnedēļ Latvijā vidējā gaisa temperatūra būs aptuveni septiņus grādus virs normas, kas liecina par ārkārtīgi karstu periodu. Pastāv liela iespēja, ka jūnijs varētu kļūt par vienu no karstākajiem mēnešiem Latvijas vēsturē.

Šis brīdinājums būs spēkā no 24. maija pēcpusdienas līdz mēneša beigām, un tas aptver lielāko daļu valsts teritorijas. Sagaidāms, ka karstuma vilnis būs ievērojams, ar gaisa temperatūru, kas sasniegs +27 līdz +29 grādus.

Šādos apstākļos ir svarīgi veikt nepieciešamos piesardzības pasākumus, lai aizsargātu sevi un citus no karstuma radītajām sekām. Iedzīvotājiem tiek ieteikts izvairīties no ilgstošas uzturēšanās tiešos saules staros, īpaši dienas vidū, kad saules intensitāte ir visaugstākā. Turklāt, ieteicams lietot daudz šķidruma, lai novērstu dehidratāciju, kā arī izmantot aizsargkrēmus un valkāt vieglu, gaišu apģērbu, kas palīdzēs uzturēt ķermeni vēsāku.

Šo pasākumu ievērošana ir īpaši būtiska gados vecākiem cilvēkiem, bērniem un tiem, kuriem ir veselības problēmas, jo viņi ir īpaši jutīgi pret augstām temperatūrām. Tiek arī ieteikts regulāri pārbaudīt laikapstākļu prognozes un sekot līdzi jaunākajai informācijai no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra, lai būt informētiem par iespējamām izmaiņām laikapstākļos un nepieciešamajiem aizsardzības pasākumiem.

Meteorologs Toms Bricis savā “Facebook” ierakstā brīdina, ka jau no nākamās nedēļas vidus Latvijā sagaidāmas būtiskas laikapstākļu izmaiņas. Karstuma vilnis, kas šobrīd pārņem valsti, strauji mitēsies, un gaisa temperatūra vairs nebūs tik augsta, lai to varētu dēvēt par “tveici”.

Šādas pēkšņas temperatūras izmaiņas ir saistītas ar dažādiem faktoriem, kas ietekmē laikapstākļus un klimatu uz Zemes. Klimata izmaiņas un temperatūras paaugstināšanās ir komplekss process, ko veicina vairāku faktoru kombinācija. Galvenie no tiem ir siltumnīcefekta gāzu emisijas, ko rada cilvēku darbība, piemēram, fosilo kurināmo dedzināšana, mežu izciršana un industriālā lauksaimniecība.

Cīņa pret globālo sasilšanu prasa plašu starptautisku sadarbību un vienotu pieeju. Valstīm jāievieš stingrāka videi draudzīga politika, piemēram, atjaunojamo enerģijas avotu izmantošana, energoefektivitātes uzlabošana un emisiju samazināšana. Tehnoloģiju attīstība, piemēram, elektromobiļu izplatība un jaunu enerģijas uzglabāšanas risinājumu izstrāde, ir būtiska, lai samazinātu atkarību no fosilajiem kurināmajiem un mazinātu siltumnīcefekta gāzu izmešus.

Individuāli centieni arī spēlē svarīgu lomu cīņā pret klimata izmaiņām. Katrs cilvēks var dot savu ieguldījumu, samazinot enerģijas patēriņu, izmantojot videi draudzīgus transporta veidus, samazinot atkritumu apjomu un izvēloties ilgtspējīgus produktus. Sabiedrības informētība un izglītība par klimata izmaiņām ir būtiska, lai veicinātu atbildīgāku rīcību un veidotu ilgtspējīgu nākotni.

Lai gan nākamnedēļ Latvijā gaidāms temperatūras kritums, ilgtermiņa cīņa pret klimata izmaiņām ir svarīgs uzdevums, kurā jāpiedalās visiem. Tikai apvienojot pūles starptautiskā, nacionālā un individuālā līmenī, iespējams efektīvi cīnīties pret globālo sasilšanu un nodrošināt stabilu klimatu nākotnei. Plašāka informācija par klimata izmaiņām un veidiem, kā ikviens var iesaistīties šo izmaiņu novēršanā, atrodama tālāk rakstā.

spogulis.baltic-course.com