Kiš miš

Bijušais cietumnieks slepus naktī ielauzās pie paralizētas kundzes. No rīta viņas dēls bija vienkārši šokā par notikušo

Vecenīte vārdā Ņura pamodās šaurā un tumšā istabiņā. Viņa ar ilgām paskatījās uz mazo lodziņu kas bija aizklāts ar vecu aizkaru. Sieviete domāja, kā ir tagad, tur uz ielas? Vai ir pienācis pavasaris? Vai vīrs un vedekla ir uzrakuši dārzu?

Lai gan kāpēc viņiem būtu jāraizējas ar vecās sievietes dārzu, jo viņi tā vien nevar sagaidīt, kad viņa dosies aizsaulē? Nākamā diena neko labu nesolīja. Viņa jau vairāk nekā divas nedēļas nekustīgi gulēja. It kā pieķēdēta pie gultas, sajūtot, ka nevienam nav vajadzīga. Taču viņa nemaz nebija tik veca – nupat nosvinēja 68. dzimšanas dienu. Priecājās, ka Dievs devis tik ilgus gadus.

Tā nu večiņa dzīvoja. Reiz nesa ūdeni no sūkņa uz ielas. Bet ak nelaime – ļoti neveikli paslīdēja! Sieviete nokrita un smagi sasitās, tik tikko aizrāpoja līdz mājai. Ar grūtībām viņa tika līdz gultai un sazvanīja dēlu. Bet jau pēc dažām stundām viņa sajuta ledainumu rokās un kājās. Nezināma slimība bija piemeklējusi vecmāmuļu – viņa nevarēja pat pakustēties. Dēls Sergejs ieradās pie viņas no pilsētas. Bet māte guļ nekustīga un tikai izdod govs maušanai līdzīgas skaņas. Dēls saķēra galvu, nolēma saukt palīgā sievu. Baba Ņura priecājās, jo viņi kopā, iespējams, izdomās kaut ko, kas viņai palīdzētu. Gan jau divatā ātri izgudros, kā viņu ārstēt, un noteikti atradīs labus specialistus.

Bet vedekla Viktorija nemaz nesteidzās doties pie vīramātes uz ciemu. Tikai divas dienas vēlāk viņi parādījās uz sliekšņa kopā ar savu meitu. Vedekla veltīja vecajai kundzīte niknu skatienu, dusmīgi pašķielēja un teica, kā vīramāte ir “aizspēlējusies”. Viņa taču visu laiku “gāja kā tanks”, bet tagad apgūlusies gultā kā baļķis! Viktorija piebilda, ka ar vīramāti ir tikai vienas vienīgas problēmas.

Un tad viņi ieslēdzās ar Sergeju virtuvītē un sačukstējās. Lai kā arī Baba Ņura neklausītos, viņa neko nesadzirdēja. Un tad iznāca no virtuves sievietes dēls. Viņa seja bija tumšāka par mākoni. Viņš ar žēlumu paskatījās uz nekustīgo māti, tad apskāva viņu un paņēma vecenīti rokās.

Baba Ņura priecājās, ka tagad dēls viņu nogādās slimnīcā. Bet tā nenotika! Tālāk seko pats satraucošākais…

Raksta turpinājumu lasiet nākamajā lappusē!