Kā vēsta portāls jauns.lv, atsevišķās Eiropas valstīs fiksēti Krimas Kongo hemorāģiskā drudža gadījumi, kas liek sarosīties pētniekiem, meklējot jaunus testus un vakcīnas pret šo bīstamo infekcijas slimību, ko izplata visiem pazīstams parazīts – ērces, ziņo “Medicalxpress”.
Kādam 62 gadus vecam vīrietim, dodoties pārgājienā pa Spānijas laukiem, piesūkusies ērce. Pēc divām dienām viņš sāka justies slikti un tika nogādāts slimnīcā Madridē, kur viņa stāvoklis strauji pasliktinājās. Viņš nomira devītajā slimības dienā.
Aprakstītais gadījums notika 2016. gadā, un izrādījās pirmais nāves gadījums Spānijā, ko izraisīja Krimas-Kongo hemorāģiskais drudzis (KHND) – ērču izplatīta slimība, kas sākas ar gripai līdzīgiem simptomiem un bieži var beigties ar orgānu mazspēju, kas noved pie letāla iznākuma.
Virzās uz Ziemeļiem
Klimata pārmaiņu dēļ ērces kļūst arvien izturīgākas un pārvietojas tālāk uz Ziemeļiem. Garās, sausās vasaras un siltās ziemas ļauj šiem parazītiem izdzīvot, un to skaits aug gadu no gada, lēš Karaliskā Kārļa institūta jeb Karolinskas institūta profesors, virusologs Alī Mirazimī.
Pirmais Krimas-Kongo hemorāģiskā drudža gadījums Spānijas ārstiem bija grūti diagnosticējams, jo slimība nebija sastopama Rietumeiropā. 2022. gada jūlijā ar to pašu slimību hospitalizēja vēl vienu vīrieti Spānijā. Tagad zinātnieki brīdina, ka Krimas-Kongo hemorāģiskais drudzis, kas var izraisīt 10-40 % pacientu nāvi, Eiropā izplatās uz Rietumiem un Ziemeļiem.
Kas ir šī bīstamā slimība?
Krimas-Kongo hemorāģiskais drudzis ir endēmiska slimība, kas bieži sastopama Āfrikā, Balkānos, Tuvajos Austrumos un Āzijā, un visbiežāk izplatās ar inficētas ērces “palīdzību”, vai cilvēkiem sastopoties ar slimiem mājlopiem.
Saslimšanas rezultātā var tikt bojāti organisma iekšējie orgāni un sirds un asinsvadu sistēma, infekcija var izraisīt smagu asiņošanu. Mirstība ir no 10 līdz 40 procentiem, un vakcīna pret šo slimību ir licencēta Bulgārijā, bet pagaidām nav apstiprināta nekur citur pasaulē.
Nav vakcīnas, nav ārstēšanas, nav zināšanu
“Tiklīdz mēs atrodam inficētas ērces, zinām, ka agri vai vēlu, būs slimības uzliesmojums. Šobrīd vīruss fiksētas arī ērcēs Itālijā, bet nav konstatēti saslimšanas gadījumiem cilvēkiem. Krimas – Kongo hemorāģiskā drudža nonākšana “jaunā valstī” ir bīstama, jo ārsti neprot identificēt infekciju. Mums nav nedz piemērotu ārstēšanas līdzekļu, nedz apstiprinātas vakcīnas un zināšanas par šo saslimšanu Eiropā ir nepilnīgas,” komentē Alī Mirazīmī.
“Vēl viena problēma ir tā, ka ar hemorāģisko drudzi inficēts cilvēks var izplatīt to kontaktpersonām ar siekalām un sviedriem. Tas rada risku ģimenes locekļiem, kā arī ārstiem un medmāsām, kas šo personu ārstē,” piebilst profesors.
Pēc Liverpūles Tropiskās medicīnas skolas profesora Rodžera Hjūzona, kurš ir Krimas – Kongo hemorāģiskā drudža un citu vīrusu eksperts, domām, hemorāģisko drudžu uzliesmojumi kopumā ir steidzami jāidentificē.
“Tie izraisa augstu mirstību. Ātra diagnostika var glābt dzīvības,” viņš uzsvēra.
Lai gan Eiropā Krimas – Kongo hemorāģiskais drudzis joprojām ir reta parādība, tā rada nopietnas problēmas. “Sekas ir patiešām milzīgas ikvienam, kas inficējas,” uzsver Mirazīmī.
Jāpiebilst, ka arī Pasaules Veselības organizācija (PVO) Krimas – Kongo hemorāģisko drudzi iekļāvusi “prioritāro patogēnu” sarakstā, kurā apkopotas slimības, kas rada vislielākos potenciālos draudus cilvēcei.
