Ilgu laiku dzīvoju kā vecpuisis. Attiecībās neveicās.. Kamēr vēl mācījos universitātē, draudzene nezināmu iemeslu dēļ mani pameta. Tad, kad mans draugs – Oļegs – piedāvāja pie manis izmitināt kādu kārtīgu sievieti ar bērnu, es pat nopriecājos, ka būs vismaz ar ko parunāties un padzert tēju..
- Juri, man te viens pazīstamais izmeta vienu manu draudzeni ar viņas bērnu. Vai viņa var padzīvot pie tevis? Tu tik un tā gandrīz nekad neesi mājās, un dzīvoklis arī ar 4 istabām.. Aiga ir ļoti klusa. Un viņas meita ir mierīga. Es par viņām samaksāšu.
- “Da beidz”.. nevajag naudu. Es saprotu, cik grūti ir vientuļajām māmiņām. Es pats ar māti klīdu pa īrētajām istabām. Un es zinu, ka daudzas šādas sievietes uzskata par neaizsargātām..
- Tieši tā! Aiga vienkārši strādā pie mums. Un mēs nedaudz komunicējam. “Es nevarēju viņai nepalīdzēt tik sarežģītā situācijā,” paskaidroja Oļegs.
Tā Aiga sāka dzīvot pie manis ar trīsgadīgo Svetiņu. Viņa centās atvieglot manu dzīvi. Un man tas iepatikās arvien vairāk. Pēc kāda laika es viņu uzaicināju uz randiņu. Tad viss sāka virzīties, un es ierosināju apprecēties. Tiesa, Aiga man uzreiz teica: - Juri, tu man ļoti patīc kā vīrietis un kā cilvēks, bet es mīlu kādu citu… Nē, nekas tamlīdzīgs… Viņš ir precējies, un mēs nekad nebūsim kopā. Nekas tāds, bet tomēr Tev to vajadzētu zināt..
“Nu ko.. esmu gatavs darīt visu, lai Tu mani iemīlētu..” es teicu.
Protams, es toreiz biju muļķis. Man vajadzēja par to padomāt. Palīdzēju un palīdzēju.. kas tur tāds! Kāpēc precēties? Cilvēku problēma ir tā, ka viņi nevar vienkārši izglābt kādu grūtā situācijā un aizmirst par to.
Dari labu un labais atgriezīsies!
Pēc kāda laika mēs apprecējāmies. Dzīvojām vairākus gadus. Un es jau gribēju adoptēt Svetiņu, bet mana sieva teica:
- Juri, es negribu tevi krāpt! Atcerieties, ka es tev teicu, ka mīlu kādu citu. Tad nu lūk, viņš izšķīrās. Un joprojām arī mīl mani. Tāpēc piedod man.
- Kāpēc Tu man to nodari? Mēs gribējām kopīgu bērnu! Un Svetiņa arī man ir pieķērusies..! – Man toreiz sažņaudzās sirds. Es negribēju ticēt, ka Aiga to visu saka nopietni.
– Juri, tici man, tas bija ļoti grūts lēmums, bet esmu pārliecināta, ka daru pareizi. Es jutos labi ar tevi, bet tomēr es mīlu kādu citu,” viņa turpināja, ka vīrs viņu izdzina tieši tāpēc, ka viņa viņu krāpa ar savu mīļoto vīrieti, un viņš to uzzināja. Viņa negrasījās atkārtot šādu maldināšanu.
- Klau, bet vai tev ir kur dzīvot? Vai viņš tevi ņem ar visu bērnu? Jūs varat dzīvot šeit, ja pagaidām tur viss ir nestabili,” cerēju, ka vecā-jaunā mīla viņu vēl īsti negaida un beigu beigās, būs viņā vīlusies un paliks pie manis.
– Mēs jau visu esam izlēmuši. Un rīt viņš mani savāks. Starp citu, tev vajadzētu viņu zināt, kas tas ir – tieši tad Aiga mani piebeidza un teica, ka brauks pie Oļega.
Es uzreiz sāku viņam zvanīt un piedāvāju satikties. Viņš piekrita.. Tālāk seko pats interesantākais..
Raksta turpinājumu lasiet nākamajā lappusē!
