- Mīļais, izbeidz šo slepkavību! Tavs suns ēd gaļu! – šausmās iesaucās mīļotā
- Nu, es nevaru Rejam paskaidrot, ka tu esi veģetāriete.. “Es joprojām varu būt pacietīgs, un kontrolēt sevi, bet suns ir jābaro ar gaļu,” es iesmējos.
Bet Lindai nemaz nebija smieklīgi.. Viņa sāka man apliecināt, ka Rejs nogalinās viņas sunīšus.. Lai gan, salīdzinot ar šiem diviem suņiem, mans suns bija daudz adekvātāks un laipnāks..
Tomēr es nevarēju izturēt savas mīļotās asaras. Un es sāku barot Reju ar sauso barību. Suns skumji kraukšķināja.. Kopš tā laika viņš ir kļuvis nedaudz letarģisks un neaktīvs.
Vakariņās Linda mani pabaroja ar tomātu un gurķu salātiem, cepa cukini un pagatavoja sēņu zupu. Viņa brīnišķīgi gatavoja, bet cik man bija skumji, ka nevaru apēst labu gaļas gabalu. Tāpēc pie mazākās izdevības, ārpus mājām, pusdienās parasti ņēmu kotleti vai steikus..
Izrādās, ka savus iecienītos gaļas ēdienus varēju ēst tikai slēpjoties.. Ciemošanās pie manas mātes izvērtās par īstu spīdzināšanu. Linda ar riebumu atteicās no visiem ēdieniem, ko viņai piedāvāja māte, kas viņu šausmīgi aizvainoja..
Kādu dienu starp mums izcēlās briesmīgs strīds. Nabaga Rejs noklīda no mājām un kaut kur nomedīja vistu. Mēs dzīvojam kotedžu kopienā; daži cilvēki šeit audzē vistas. Un mans mednieks kaut kur dabūja šo medījumu..
Linda izveidoja šausmīgu skandālu. Viņai nervozitātes dēļ paaugstinājās asinsspiediens. Un viņa lika man izvēlēties – viņa vai suns. Un es izvelējos viņu.
Tā bija šausmīga izvēle. Es neaizmirsīšu sava suņa acis, kad aizvedu viņu prom no mājām. Reju paņēma radinieki, viņi aizveda viņu uz savu māju.
Un, lai gan es sekoju Lindas noteikumiem, attiecības starp mums kļuva arvien sliktākas. Kādu dienu viņa atkal sacēla skandālu. Viņai likās, ka viņa no manis sajūt bārbekjū smaku. Un mēs šķīrāmies.
Es nekavējoties atvedu Reju atpakaļ un atjaunoju viņa gaļas režīmu. Bet pārsteidzoši ir tas, ka es pats negribēju pelmeņus, bārbekjū vai pat desiņas. Tikai ar laiku mani vecie ieradumi atgriezās.
Un dažus mēnešus vēlāk es negaidīti satiku Lindu. Viņa sēdēja kafejnīcā un gaidīja savu draugu. Es biju ieradies uz biznesa tikšanos ar klientu. Nez kāpēc mana bijusī bija ļoti samulsusi, kad mani ieraudzīja.
Es palūdzu atļauju kādu laiciņu pasēdēt pie viņas galda, jo “kafenē” vēl nebija atbrīvojusies neviena brīva vieta pie galdiņiem.. Linda negribīgi pamāja ar galvu. Viņa bija saspringta. Tikai tad, kad viesmīlis viņai atnesa ēdienu, es sapratu apmulsuma iemeslu.
“Steiks vidēji cepts, tieši tā, kā jums patīk,” viesmīlis smaidot sacīja un nolika trauku Lindas priekšā.
Teikt, ka esmu šokēts, nozīmē neteikt neko. Es pat necentos neko pateikt, un atstāju viņu vienu ar steiku.
Nē, nē, un es paskatījos viņas virzienā. Viņa ar baudu aprija gaļu, tā, ka sula šļakstījās uz visām malām… Un galvā griezās jautājums – kas gan var notikt ar fanātisku veģetārieti, lai uzjundītu tādu mīlestību pret gaļu?
Vai Jūs nebūtu pārsteigti no šāda skata? Kāds tad bija īstais šķiršanās iemesls? Kā tas vispār var būt? Komentāru atstājat zem facebook ieraksta!
