Kiš miš

Es nolēmu nokrāpt savu sievu ar jauno darba kolēģīti, jo mūsu laulība tāpat gāja bezdibenī.. bet pēkšņi viss aizgāja ne pēc plāna..

Es nolēmu krāpt savu sievu. Mūsu laulībā vienkārši bija grūti laiki – ikdiena, bērni, strīdi. Nu, lūk, jauna darbiniece, visi tik jauni, dzīvespriecīgi, nav noslogoti ar ikdienu un ģimeni. Es sāku izrādīt uzmanību.. uzdāvināju viņai ziedus, aizvedu uz kafejnīcu.. Sievai es aizbildinājos ar to, ka aizkavēšos darbā, tīrot drauga datoru no vīrusiem, esmu iestrēdzis degvielas uzpildes stacijā un citus attaisnojumus..

Un visbeidzot jaunā kolēģe apsolīja man sek*u. Randiņš bija paredzēts sestdien viņas mājā, pirms tam viņa nebija mani aicinājusi ciemos. Es atgriezos mājās laimīgs, priecājoties par gaidāmo uzvaru. Hormoni plosījās, tauriņi manā vēderā skaļi čaukstēja ar spārniem, un manas smadzenes bija pilnīgā aptumšotas..


Nogurusī sieva mani sagaidīja mājās, bērni jau gulēja…

No sievietēm kaut ko noslēpt nav iespējams – viņas nolasa no sejas kā profesionāli fizionomisti. Tāpēc mana Agnese uzreiz pamanīja, ka kaut kas nav tā, ka esmu laimīgs, kā kaķis, kas laizījis saldo krējumu…

Taču viņa neko neteica, bet vienkārši uzsildīja vakariņas. Tad viņa teica, ka jūtas slikti, gāžas gar zemi, tāpēc vēlāk nomazgāšot traukus, un iegājusi istabā.

Pēc vakariņām un dušas ieejot guļamistabā un ieraudzīju šādu bildi: Agnese guļ gultā ar drēbēm, pat matus neizķemmējusi… Acīmredzot viņa bija tik nogurusi, ka viņai vienkārši nebija spēka to darīt. Un mums blakus uz galda guļ mūsu vecais albums ar fotogrāfijām. Es arī nevarēju aizmigt, jo visu laiku domāju par rītdienas randiņu, tāpēc sāku pārlūkot albumu..

Es pārskatīju fotogrāfijas vienu pēc otras, un tur… mana sieva tajā laikā, kad mēs tikko satikāmies. Skaista, svaiga… Un mana laimīgā seja viņai blakus, laime tā vien līst no fotogrāfijām. Un tad es atcerējos, kā es viņā biju iemīlējies, kā es viņu bildināju, bildināju un nevarēju naktīs aizmigt! Mani pārņēma jūtu vētra, man pat acis iekņudēja, likās, ka tūlīt nobirs asariņa..

Tonakt mani pārņēma bezmiegs. Domas par Agnesi un manu topošo mīļāko, nevarēja pamest manu galvu. Tālāk seko pats interesantākais..

Raksta turpinājumu lasiet nākamajā lappusē!