Kiš miš

Eskorta sieviete – atklāts stāsts no pašas pieredzes

Laiku pa laikam uzrodas kāds jaunāks eksemplārs, kas grib, lai nolaižu zemāku cenu vai to daru vispār bez maksas. Domā, ka ir jauni, tāpēc nevajadzētu tik daudz maksāt. Bet tādus es ātri atšuju. Ja jauniešiem maize veikalā nav lētāka kā pensionāriem, kāpēc lai es būtu?

“Kas tev patīk?” ir viens no biežāk dzirdētajiem jautājumiem. Diezgan loģiski, jo viņi vēlas dzirdēt atbildi, ka man patīk sūkāt viņu locekļus. Bet prātā atbilde man vienmēr ir: “Nauda, man patīk nauda, onkulīt.” Vēl viens pat pārāk bieži uzdots jautājums ir :”Vai es nodarbojos ar seksu bez prezervatīva?”. Protams, nē. Tieši tāpēc es joprojām esmu vesela un neesmu saķērusi STS. Nesaprotu, kāpēc cilvēki grib seksu bez prezervatīva ar kādu, kurai ir lielākā iespēja būt slimai ar STS. Dīvaiņi.

Reizēm nākas pildīt dīvainas seksuālās fantāzijas, piemēram, reiz man kāds puisis lika ierodoties atnest 2 suņa kakas un likt viņam tās apēst. Viņš teica: “Piespied mani tās apēst pat tad, ja es vemju.” Ja šī nav traka priekšspēle, tad es nezinu, kas ir.

Seksa laikā mani pārņem dažādas emocijas : reizēm man ir garlaicīgi, reizēm pretīgi, reizēm ir forši un man patīk, bet visbiežāk es nevaru sagaidīt, kad tikšu prom no turienes. Tomēr jābūt godīgai – sajūta, kad turu rokās žūksni naudas par to, ka ar kādu esmu pavadījusi stundu, ir atkarību izraisoša. Tas ir to vērts.

Kas vēl ir interesanti – man vienmēr ir tāda silta sajūta sirdī, kad esmu kādu padarījusi laimīgāku. Daudziem klientiem vienkārši nav kompānijas, tādējādi šī kļūst par diezgan cēlu profesiju. Es mainu vai uzlaboju cilvēku dzīves, jo visiem vajadzīga saikne, intimitāte un sekss.

Tiesa, es negribu strādāt par eskorta meiteni visu mūžu, man ir sapnis, ko vēlos piepildīt. Kad būšu pietiekami iekrājusi, lai varētu dzīvot mājās, pieķeršos sava sapņa īstenošanai. Pašlaik tā pavisam noteikti ir interesanta pieredze. Eskorta meitenes darbs patiesībā nav tik slikts, kā domāju, pirms sāku par tādu strādāt. Esmu lepna, ka man ir izdevies vienai izdzīvot un uzturēt pašai sevi.

Es varētu stāstīt vēl bezgalīgi daudz dažādus stāstus, bet, kas par daudz, tas par skādi.