Līdz asarām…
Dažreiz skumjas ir neizbēgamas. Ļoti bieži militārās ģimenēs to pieņem kā faktu. Dienests ir bīstams un grūts, neviens nezina, kā viss izvērtīsies nākamajā dienā..
Kādā nelaimīgā dienā kāds vecāka gadagājuma pāris uzzināja, ka viņu militārais dēls ir miris.. Viņš gāja bojā karā, aizstāvot savas dzimtenes godu. Manām bēdām nebija robežu. Vecāki atteicās noticēt notikušajam, taču pagāja laiks un dēls jau bija apglabāts.
Bieži nākot pie kapa, viņi pamanīja, ka zāle ap viņu dēla kapu ir izžuvusi, bet tieši uz kapiņa – ļoti zaļa.. Tas vecākus ļoti pārsteidza, jo dedzinošā saule parasti neizvēlas zonas, kur postīt apstādījumus. Abi nolēmuši noskaidrot, kas ar šo vietu notiek.. viņi sāka apmeklēt biežāk, līdz ieraudzīja kapa labiekārtošanas “vaininieku”. Tālāk seko pats neiedomājamākais..
Raksta turpinājumu lasiet nākamajā lappusē!
