Izrādījās, ka, kad gāju uz darbu, mājas darbus uzņēmās vīramāte.
Vispirms uzlieku vārīties lielu katlu ar saldo mannu. Brokastīs gatavoju meitenei grauzdiņus no aizliegtās baltmaizes ar treknu desu un ceptām olām.
Tam visam tika uzdzerta salda tēja ar sviestmaizēm un ievārījumu. Pusdienās vecmāmiņa piespieda meitu ēst treknu kāpostu zupu, ceptus kartupeļus, klimpas vai makaronus ar speķi.
Pēc manas meitas domām, porcijas bija vienkārši milzīgas.
“Pat tētis to neēd,” mana meita sāka šņukstēt.
Ēdienu ko sagatavojām nedēļai uz priekšu, viņa to ēda pati vai atdeva kaimiņu sunim, sakot, ka kauns pat dzīvnieku barot ar tādiem atkritumiem..
Meita ēda un nepretojās, jo mīļotā vecmāmiņa viņu dabiski iebiedēja. Viņa teica, ka dārzeņi un veselīgie graudaugi radīs Agnesei vēderā čūlu, kas viņu apēdīs no iekšpuses.
Vai Jūs varat vispār to iedomāties?! Tādas lietas sacīt bērnam! Es vienkārši aizelsos no dusmām, kad dzirdēju visu stāstu.
Un, ja Agnese neēda pietiekami daudz, vīramāte varēja viegli iesist viņai pa galvu ar karoti! Es nespēju noticēt savām ausīm. Un šajā ellē mans nelaimīgais bērns atradās gandrīz mēnesi.
Es uzreiz visu izstāstīju savam vīram, un sākumā viņš sāka aizstāvēt savu māti. Varbūt tu ne visu saprati pareizi..
- Tu esi savā prātā?! Paskaties uz savu meitu, viņa ir skaidri pieņēmusies svarā. Un pievērs uzmanību viņas morālajam stāvoklim. Bērns ir nomākts un nobijies. Vai tas ir normāli?!
Vīrs paskatījās uz leju. Jā, viņš saka, mamma dažreiz var aiziet pārāk tālu. Tā viņi to sauc, vienkārši iet par tālu..
Tas ir galīgi garām!! Vecmāmiņa ir pilnībā zaudējusi prātu.
Ar šiem vārdiem devos pie vīramātes. Piespiedu viņu pie sienas un teicu, kā viņa uzdrošinājās manā mājā radīt šo gastronomisko haosu.?!
Sākumā vīra gādīgā māte visu noliedza. Piemēram, nekas tāds nav noticis. Tad viņa atzinās, ka vienkārši gribēja pabarot savu mazmeitu ar normālu pārtiku.
- Tu uzaugi un ēdi visus šos ēdienus, un nekas… kaut kā tu izaugi! – Olga aizbildinājās.
Es viņai simto reizi teicu, ka šāds ēdiens ir kaitīgs pat veselam cilvēkam, nemaz nerunājot par aptaukošanos. Mana vīramāte atteicās mani saprast.
Tad es nospļāvos. Es saku, sakravā mantas un ej ārā no mūsu mājas visos četros virzienos. Ejiet jebkur un pabarojiet jebkuru tur pat ar ceptiem ķieģeļiem..
Un es neļaušu indēt savu bērnu! Lai arī es priekš Jums būšu sliktā.. man ir vienalga. Un savam vīram, es teicu, lai viņš nemēģinātu aizstāvēt māti, pretējā gadījumā viņš ies pēc viņas. Esmu gatava darīt visu savas meitas veselības labā.
Kā Jums šķiet, vai vecvecāki mēdz pārspīlēt ar audzināšanu un šajā gadījumā ar barošanu? Komentāru atstājiet zem facebook ieraksta!
