Kiš miš

Izslēdzu gaismu un aizgāju gulēt. Pēkšņi nakts vidū man pār vaigu noslīdēja kaut kas mīksts…

Pēkšņi nakts vidū es jūtu, ka kaut kas pieskaras manam vaigam. Nobijies. Ieslēdzu gaismu. Es redzu skaistu kaķi, kas skatās tieši man acīs.

Izslēdzu gaismu un aizgāju gulēt.. Pēkšņi nakts vidū uz vaiga uzkrīt kaut kas mīksts.. atkal ieslēdzu gaismu

Es viņu aizvedu uz virtuvi. Ielēju pienu.. Ieliku gaļu, kas bija ledusskapī. – Ēda. murrāja.

Es redzu, ka tas nav mājās kaķis. Viss netīrs. Steidzami jāmazgā.

Viņa pat nepretojās. Nomazgāju un noslaucīju.

Viņš viņai kastē uzcēla no papīra dvieļiem – gultu..

Es pats aizgāju gulēt. Es aizmiegu un caur sapnim dzirdu, ka viņa pienāca pie manis un apgūlās man blakus.

Naktī nosapņoju, ka kaķa vārds ir Mia.

No rīta piecēlos, teicu uzvedies labi un aizskrēju uz darbu.

Es atnācu mājās, un viņi mani satika… Un manā dvēselē kļuva tik silti.

Un tā sākās mūsu dzīve ar Miju…