Ērglis atzīmē, ka viņu fenomenāli pārsteidz, ka 12 gadus veci bērni aicina vecākus vakcinēties: “[…] tiem savim vecākiem spiež vakcinēties, jo viņiem tas ir tādā stilā , trendā.Tas ir īpatnēji, man tas liekas ļoti jocīgi.”
Ērglis norāda, ka, ja būtu vakcinēti visi seniori un riska grupu pārstāvji, tad arī bērnus varētu “savā ziņā vakcinēt mazāk”, jo, lai gan viņi var pārnēsāt vīrusu, tas “neko nenodarītu tiem, kas ir vakcinēti”.
Ārsts atzīmē, ka, lai gan vakcinētie pārnēsā vīrusu, saslimšanas gadījumā viņiem slimības gaita pārsvarā ir viegla.
VIDEO:
Raidījumā @presesklubs Andrejs Ērglis, kardiologs, LU profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents dalās ar saviem novērojumiem.https://t.co/BVznJRDtHF
— TV24 (@RIGATV24) August 13, 2021
“Kad sāku strādāt, uzskatīja, ka sirds operācija ir faktiski beigu sākums. Tāpat bija ar citām lietām, līdz ko cilvēks bija vecāks, mazliet vārīgāks, tika uzskatīts, ka viņš neko nepanesīs. Tagad mums ir pilnīgi pretējs priekšstats,” medicīnas attīstību komentē Ērglis.
“Jo ir smagāka slimība, jo ātrāk ir jāveic invazīvās un operatīvās lietas. Vakcīnēšanās ir viena no tām. Būtībā, jo esat vājāks un jums ir lielākas problēmas, vairākas saslimšanas un dažādas slimības, jums ir lielāka nepieciešamība pēc vakcīnas,” norāda kardiologs.
Kā zināms, pagājušā gada 28.decembrī kā pirmos Latvijā pret Covid-19 sāka vakcinēt lielo slimnīcu darbiniekus, bet vēlāk pakāpeniski tika atvērtas citas prioritāri vakcinējamo personu grupas. Šā gada 3.aprīlī durvis vēra speciāli izveidotie liela mēroga vakcinācijas centri, jo Latvijas rīcībā pirmo reizi bija nonācis lielāks daudzums vakcīnu. Savukārt kopš 3.maija Latvijā vakcīnu pret Covid-19, iepriekš pierakstoties, var saņemt ikviens pieaugušais, kurš to vēlas, kopš 17.maija – arī pusaudži no 16 gadu vecuma, bet no 2.jūnija – arī pusaudži vecumā no 12 līdz 15 gadiem.
