Kaspars un Olga Kambalas turpina mēģināt risināt savas attiecību problēmas, tomēr viņu attiecības ir nonākušas sarežģītā situācijā. Kaspars izsaka vilšanos, jo romantiskais vakars, kuru viņš bija plānojis kā izlīgumu, pārvērtās par kārtējo strīdu. Aiz aizslēgtām durvīm viņš izsaka sašutumu par to, ka ir noguris no viņas pastāvīgās kritikas, apvainojumiem un pazemojumiem.
“Es tev atnesu ziedus, rūpējos par katru detaļu,” saka Kaspars, bet Olga uzskata, ka viņš varēja darīt vēl labāk. Strīda laikā viņi izsaka savstarpējus pārmetumus. Kaspars atgādina, ka ir centies mainīt savas kļūdas, taču Olga turpina viņu pazemot.
Olga atklāj, ka viņu mīlestība ir izsīkusi, un viņa jūtas sāpināta par viņa krāpšanu.
“Tu mani izsmēji. Tu katru dienu izturies pret mani kā pret niecīgu vīrieti. Tu mani apsaukā, tu novēli man nāvi,” saka Kaspars. Olga atbild ar pretjautājumu: “Un tu neizsmēji mani visai Latvijai?”
Kaspars izsaka vēlmi saglabāt ģimeni, taču Olga uzskata, ka viņu mīlestības stāstam ir pienācis gals. Viņa dalās ar sajūtu, ka ir pazemojusi sevi, cenšoties saglabāt attiecības, un atvainojas savai mātei.
“Četrus gadus es tev sekoju, četrus gadus es rūpējos par tevi pie viesnīcām. Cik reižu es gaidīju tevi septiņos no rīta, aukstumā pie viesnīcām, un tagad tu saki, ka es esmu kaut kāda neadekvāta? Tu pabraukā tāpat kā es to darīju. Es tevi mīlēju vairāk par savu lepnumu,” dusmīgi saka Olga.
VIDEO SKATĀMIES NĀKAMAJĀ LAPPUSĒ VAI SPIEŽOT ŠEIT
