Tas bija ceļojums uz citu valsti, pie jūras.. Tā pati jūra, kur mēs bijām plānojuši ar vīru atpūsties. Godīgi sakot, man jau sen bija aizdomas par kaut ko tādu. Bet katru reizi, es sevi pārliecināju, ka viss ir labi, un ka es tikai mēģinu sevi lieki sadusmot..
Šoreiz viss bija savādāk. Pārbaudīju datumus, pierakstīju, kurā viesnīcā būs mans vīrs, kad viņš it kā aizbrauks komandējumā. Manā galvā iešāvās traka doma: man jābrauc.. Es negribēju risinat lietas, pamatojoties uz saviem minējumiem, bet es gribēju visu redzēt savām acīm.
Izlēmīgs rīcības plāns
Lai nokļūtu vīra un viņa mīļākās iespējamajā atpūtas vietā, man bija jāiegādājas diezgan dārga biļete. Citu vienkārši nebija, tās visas bija izpārdotas. Un līdz manai algai bija palikusi tieši nedēļa.
Divreiz nedomājot, nolēmu aiziet pie draudzenes un aizņemties no viņas nepieciešamo summu. Draudzene Maša nekad man neatteica, viņa vienmēr palīdzēja grūtos brīžos. Es nolēmu viņai nestāstīt par šo atgadījumu, mazums kaut kas noiet greizi…
Maša man ar prieku aizdeva naudu, un es uzreiz nopirku lidmašīnas biļeti. Kāds prieks ir pirmo reizi lidot biznesa klasē, es ironiski nodomāju.. Es neņēmu daudz lietu. Es neplānoju peldēties jūrā, mans mērķis bija pavisam cits.. UN JŪS ZINĀT KĀDS!
Kad es sasniedzu savu galamērķi, es piesēdu un uzvilku elpu.. Un tad es devos uz reģistratūru. Jūs pat nevarat iedomāties, cik daudz pūļu man prasīja, lai no administratores uzzinātu, kurā istabā ir apmeties mans vīrs. Godīgi sakot, man bija viņai jāsamaksā par šo informāciju. Bet tas noteikti bija tā vērts.
Nogaidīju līdz vakaram un kautrīgi pieklauvēju pie durvīm. Pēc dažām minūtēm Arsenijs atvēra numuru. Un no aizmugures atskanēja sievietes balss: “Kaķīt, kas tur ir tik vēlu?” Un es uzreiz visu sapratu. Mašas balsi es nevaru neatpazīt.. Skaļi un caururbjoši, kā mugurā iesprūdis duncis. Mans vīrs mani krāpj.
— Un cik ilgi? – prasīdama izspiedu, skatoties tieši vīram acīs. Viņš tikai pamāja ar galvu, atbildot. Istabā iestājās tāds klusums, ka Maša nolēma iziet ārā paskatīties, vai ar viņas “kaķi” kaut kas nav noticis. Kad viņa mani ieraudzīja, vienīgais, ko viņa varēja iedomāties, bija: “Tāpēc Tev bija vajadzīga nauda?!…”
Es negribēju neko vairāk zināt. Viss jau bija skaidrs. Ar pirmo reisu lidoju mājās, sakravāju mantas un izgāju no dzīvokļa. Un nākamajā dienā es iesniedzu šķiršanās pieteikumu. Tā vienā mirklī mana dzīve sadalījās “pirms” un “pēc”.
Jūs varat mīlēt cilvēku, pat nezinot, ka viņš jūs patiesībā māna… Diemžēl neviens nav pasargāts no nodevības. Taču, ja gadās sastapties ar ko tādu, jābūt gatavam izlēmīgai rīcībai.
Alla nolēma nevilkt kaķi aiz astes. Viņa pārliecinājās, ka vīrs viņu krāpj, un pārtrauca ar viņu attiecības. Interesanti, ko tu darītu viņas vietā? Dalies ar savu viedokli komentāros!
