Latvijas ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV) Briselē pamatoja savu kandidatūru NATO ģenerālsekretāra amatam.
Viņš pauda viedokli, ka organizācijai ir nepieciešams indivīds, kurš spēj panākt vienprātību, nelokāmi iestājas par aizsardzības izdevumu palielināšanu un ar skaidru stratēģiju, kā rīkoties ar Krieviju. Gaidāms, ka NATO ģenerālsekretārs tiks izvēlēts jūlijā Vašingtonā notiekošajā alianses samitā.
K. Kariņš teiktais izraisīja plašu sabiedrības sašutumu. Kārlis Seržants raksta, ka persona, kura premjera amatā ieņēma piecus gadus, nav spējusi paveikt nekādus būtiskus paliekošus sasniegumus (izņemot valsts parāda pieaugumu) un trūkusi izpratnes par patieso Latvijas lietu stāvokli, it īpaši attiecībā uz attiecību kārtošanu ar Krieviju.
Acīmredzot Kārlis Seržants uzskata, ka Kariņam piemīt pārspējot citiem, iespējams, pat pielīdzināma Tvaika ielas slavenajām figūrām.
Cilvēku līdzdalība politikā var būt ļoti atšķirīga atkarībā no valsts, reģiona un citiem faktoriem. Tas ietver dažādas aktivitātes, piemēram, balsstiesību izmantošanu vēlēšanās, piedalīšanos politiskajās organizācijās, līdzdalību pilsoniskajās kustībās, ieguldījumus ziedojumos, dalību protestos un citās aktivitātēs.
Procentuālā līmenī līdzdalība politikā var ievērojami atšķirties gan starp valstīm, gan iekšēji valstīs. Dažādu faktoru, piemēram, politiskās sistēmas, iedzīvotāju izglītības līmeņa, sabiedrības uzticības un citu ietekmes rezultātā var būt atšķirīga cilvēku motivācija iesaistīties politiskajā dzīvē.
Ir valstis, kurās cilvēki aktīvi piedalās vēlēšanās un citas politiskās aktivitātēs, bet ir arī valstis, kur cilvēki var justies mazāk ieinteresēti politikā vai pat nevēlas piedalīties politiskajos procesos. Cilvēku politiskā aktivitāte var mainīties atkarībā no vairākiem faktoriem, tostarp sociālekonomiskajiem apstākļiem, izglītības līmeņa, demokrātijas līmeņa, politiskās sistēmas un citiem elementiem.
