Latviešu aktrise Zane Daudziņa ar lielām emocijām paziņojusi par svarīgu dzīves lēmumu. Aktrise, rakstniece un pedagoģe Zane Daudziņa ir nolēmusi veikt nozīmīgas pārmaiņas savā dzīvē.
Viņa ir pieņēmusi lēmumu atstāt savu darbu Latvijas Kultūras akadēmijā, kurā ir nostrādājusi gandrīz 25 gadus. Daudziņa dalās, ka šis ir viņas pēdējais semestris akadēmijā.
“Es esmu bijusi šajā darbā gandrīz 25 gadus, bet tagad esmu nolēmusi to uz laiku atstāt. Varbūt ne pavisam, jo akadēmija vienmēr būs brīvības vieta manā prātā. Taču šobrīd jūtu, ka esmu nogurusi… Bet studentiem nepieciešams pasniedzējs, kuram ir degsme un entuziasms no rīta līdz vakaram. Esmu daudz pārdomājusi un sapratusi, ka ārējā atzinība man vairs nav tik svarīga.”

Viņa uzsver, ka vairs neuzskata par nozīmīgu vai viņa ir asociētā profesore vai vienkārši Zane Daudziņa. Lai gan akadēmija vēlētos viņu paturēt, viņa ir pieņēmusi savu lēmumu. Jāatgādina, ka pagājušajā gadā iznāca Daudziņas grāmata “Bērnudienas Komunālijā”, kuru viņa ilustrēja pati, un šī grāmata guva lielu atzinību un popularitāti.
Ja kāds jautātu, kas ir Zane Daudziņa, viņa pati teiktu, ka viņa ir “mūžīgais pavasaris”. Viņā vienmēr dzimst jaunas idejas, un viņas enerģija iedvesmo ikvienu izrādē un katrā tikšanās reizē ar skatītājiem. Tomēr viņa nav tikai aktrise un runas pedagoģe, bet arī rakstniece un māksliniece. Viņas nesen izdotā “Dienasgrāmata” ir liecība par pandēmijas gadu, tā laikā piedzīvotajiem izaicinājumiem, pielāgošanos jaunajai realitātei un prieka meklējumiem. Grāmatas vāks un ilustrācijas ir viņas paša darbs.
Zane Daudziņa šobrīd ir iekārtojusies kādā Latvijas ciemata mājā, kuru uzskata par savu miera ostu.

Zane ir dzimusi Rīgā, taču bērnību pavadījusi pie vecmāmiņas Skrīveros. Vairāk nekā 15 gadus viņa un viņas vīrs, aktieris Viļus Daudziņš, dzīvo vasaras mājā Bauskas novadā, Vallē, kur viņi kopīgi iekopuši skaistu dārzu. Taču svarīgākais viņiem ir iekšējais dārzs – dvēseles harmonija, kuru viņi cenšas saglabāt.
Zanes Daudziņas monoizrādes ir būtiska daļa no Latvijas teātru repertuāra. Kā viņai izdodas tik ilgi turēt skatītāju uzmanību?
“Kad esmu uz skatuves, tajā brīdī man nav nekā cita – tikai es un skatītāji, kurus vēlos uzrunāt ar lugas stāstu. Esmu pilnībā klātesoša, un publika to izjūt. Viņi reaģē ar to pašu – uzmanību un gatavību iegrimt izrādes maģijā.” Viņa ir piedalījusies vairākās Aivas Birbeles lugās – “Tāda es esmu”, “Apbruņota un bīstama”, “Sieviete kā konfekte”. Vai viņa piedalās arī sižeta izstrādē?

“Visas šīs lugas ir režisora Jura Rijnieka idejas un iestudējumi. Viņš rosinājis Aivu Birbeli strādāt ar dažādām tēmām, bet es esmu piedalījusies kā aktrise – izpildītāja. Protams, izrādes laikā var rasties kādas izmaiņas vai pat jokos no manas puses, kas tiek iekļauti izrādē.”